Berlīnē dāmas izcīna tiesības peldēt baseinos kailām krūtīm

Berlīnes varasiestādes piekrita, ka sievietes cietušas no diskriminācijas, un tagad visos pilsētas baseinos dāmas var peldēties, kā grib, ar noteikumu, ka tiek piesegti dzimumorgāni.

Kā ziņo BBC, jaunie noteikumi attiecas uz jebkuru cilvēku neatkarīgi no dzimuma.

Ar Berlīnes lēmumu īpaši apmierināta ir kustība "Freikoerperkultur" jeb "brīvā ķermeņa kultūra". Tā ir nacionāla kustība, kas aizsākās 19. gadsimta beigās un postulē, ka pret kailiem ķermeņiem jāizturas tieši tāpat, kā izturamies pret apģērbtiem ķermeņiem.

Vācijā, atšķirībā no, piemēram, ASV, pret ķermeņa kailumu ir dabiskāka attieksme, atzīmē raidsabiedrība CNN. Nūdisms Vācijā vienmēr bijis cieņā – tas īpaši uzplauka 20. gadsimta sākumā un pēc Otrā pasaules kara. Kailpeldes sevišķi cieņā bijušas Austrumvācijā.

Austrumberlīnē dzimušais vācu politiķis Georgs Gisī komentējis, ka "Rietumu pornogrāfiskais skatījums" ir sabojājis to, kas kādreiz bija godā turēta izklaide. Ārzemniekus Vācijā tiešām bieži pārsteidzot attieksme pret kailumu – vācieši pliki iet pirtīs, snauduļo un sauļojas parkos, draiskojas pie ezeriem. Amerikāņi šajā ziņā ir krietni puritāniskāki.

Berlīnes lēmums plaši tiek apskatīts ASV medijos, jo Amerikā joprojām sieviešu krūtis tiek seksualizētas. CNN raksta: "Sieviešu krūtis, tāpat kā ķermeņa apmatojums un ādamābols, ir sekundāra dzimumpazīme. Krūtis pēc būtības nav saistītas ar seksu, to galvenā funkcija ir barot bērnus. Bet ne visām sievietēm ir bērni, ne visām sievietēm ir krūtis, turklāt arī vīriešiem ir krūtis. Tomēr visiem, kam ir krūtis, kopīgs ir viens: viņu ķermeņiem tiek mazāk brīvības nekā citiem. Tam nav nekāda sakara ar pašām krūtīm, bet ar priekšstatiem."

Šajā kontekstā CNN atzīmē, ka jau gadu gadiem lielākie sociālie tīkli "Facebook" un "Instagram" cenzē attēlus, kuros redzamas kailas krūtis, līdz ar to problēma ir tajā, "kā mēs pieejam kailumam".