Kā liecina žurnālā "Lancet Planet Health" publicētie jaunākie pētījumi, vislielākais karstuma izraisītas nāves risks, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, ir parīziešiem. Starp pētījumā iekļautajām 854 Eiropas pilsētām un pilsētu rajoniem, Francijas galvaspilsētā ir visās vecuma grupās visaugstākais nāves risks, kas saistīts ar temperatūru.
Pētījumā tika izvērtēta kopējā mirstība Eiropā, ko izraisījuši "neoptimāli temperatūras apstākļi" no 2000. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim. Parīzes iedzīvotājiem vecumā no 85 gadiem un vecākiem nāves risks temperatūras paaugstināšanās dēļ bija 1,6 reizes augstāks nekā citās vietās.
Nākamās aiz Parīzes karstuma nāves riska līmeņa ziņā ir Amsterdama un Zagreba.
Kāpēc Parīzē risks ir augstāks?
Nāves gadījumi no augstas gaisa temperatūras Parīzē strauji pieauga karstuma viļņa dēļ, kas Eiropu piemeklēja 2003. gadā un kas īpaši spēcīgi skāra Franciju, teikts pētījumā. Mazāk aizsargātās sabiedrības grupas ietekmēja arī sociāli ekonomiskie apstākļi un adaptācijas politika.
Karstuma viļņi, kas ir klimata pārmaiņu sekas, Francijas galvaspilsētā kļūst arvien biežāki un intensīvāki, un par arvien biežāku apspriešanas tematu kļūst apstādījumu un zaļuma trūkums pilsētā. Zinātnieki brīdina, ka situācija arvien vairāk pasliktināsies, ja sabiedrība un valdība nerīkosies apņēmīgi.
Vēl viena no Parīzes vājajām vietām ir tā, ka jumtu segums pilsētas ēkām ir cinkots, bet cinks ir metāls, kas absorbē siltumu, kas vēl vairāk saasina problēmu ar augsto temperatūru, teikts ziņojumā.
Lai arī risks nomirt no karstuma palielinās ar vecumu, pētījums rāda, ka ekstremāls karstums daudz vienlīdzīgāk ietekmē dažāda vecuma cilvēkus nekā ekstremāls aukstums.
Kā Parīze gatavojas gaidāmajiem karstuma viļņiem?
Daudzos citos ziņojumos teikts, ka Parīze "pārkarst" un 2080. gadā karstuma viļņi šajā pilsētā var tikt novēroti 34 dienas gadā, salīdzinot ar 14 dienām 20. gadsimta 10. gados.
Tas licis politiķiem pielāgoties "jaunajai realitātei", ko izsaukušas klimata pārmaiņas. Vienā no jaunākajiem ziņojumiem iekļauts brīdinājums, ka gadsimta vidū gaisa temperatūra Francijas galvaspilsētā vasarā var sasniegt +50°C.
Klimata rīcības plāns, ko izveidoja pēc 2003. gada karstuma viļņa, vērsts uz to, lai līdz 2050. gadam Parīzi padarītu CO2 neitrālu un novērst tās pārvēršanos par "karstuma salu".
Tāpat ziņojumā iekļauts aicinājums īstenot daudz stingrāku politiku problēmas risināšanā, īpaši ņemot vērā nepārtraukti augošās pilsētas, kas arvien vairāk cieš no mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
