Lai aizsargātu piekrastes ainavas un biotopus, novērstu krastu erozijas procesu un saglabātu meža aizsargfunkciju, ir noteikta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, kurā pret piekrasti nepieciešams izturēties ar īpašu rūpību.
Krasta kāpu aizsargjosla pilsētās un ciemos ir vismaz 150 metrus plata, bet ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 300 metrus plata zona no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Krasta kāpu aizsargjosla var būt apzīmēta ar īpašām zīmēm, tomēr jāņem vērā, ka ne visur tās ir izvietotas.
"Atpūtnieki piejūras teritorijās visbiežāk pārkāpumus pret vidi veic izbraukājot krasta kāpu aizsargjoslu ar auto, moto vai citiem spēkratiem, kas aiz sevis atstāj būtisku postažu, īpaši kāpām, jo cilvēki cenšas tajās uzbraukt un transporta riepu protektors izposta kāpu zemsedzi, kas noved pie vēlākas kāpu erozijas. Jāatzīmē, ka VVD inspektoriem, tāpat kā pašvaldības policijai, ir tiesības sodīt transportlīdzekļu tiesisko īpašnieku par iebraukšanu, apstāšanos un stāvēšanu krasta kāpu aizsargjoslā arī bez autovadītāja klātbūtnes," par krasta kāpu aizsargjoslas vides uzraudzību stāsta VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis.
Ar automašīnām, motocikliem, kvadracikliem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem kāpu zonā atļauts pārvietoties tikai pa autoceļiem. Vienīgais izņēmums, kad šis aizliegums nav spēkā, ir gadījumi, kad nepieciešams piekļūt dzīvojamām ēkām vai speciāli izbūvētām tūrisma un atpūtas vietām. Takas un mežā iebrauktas automašīnu sliedes nav uzskatāmas par autoceļu. Kāpu zonā braucamrīku atļauts novietot tikai šādam mērķim paredzētās autostāvvietās, kas apzīmētas ar attiecīgām zīmēm.
Būtiska atpūtas sastāvdaļa mēdz būt ēdiena gatavošana un uguns kurināšana, šeit jāatceras, ka ārpus īpaši šim mērķim paredzētām vietām krastu kāpu aizsargjoslas teritorijā kurināt ugunskuru ir aizliegts! Ja ugunskurs tiek kurināts kādā no atļautajām vietām – pludmalē ugunskurs jāierok smiltīs un tam apkārt jāizveido smilšu valnītis. Tāpat kā citviet, arī šajā zonā aiz sevis jāatceras savākt visus atkritumus. Atceries – dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!
Savukārt, vēršot uzmanību nakšņošanai pie jūras – teltis kāpu zonā atļauts izvietot vien šim nolūkam iekārtotās atpūtas vietās un kempingos. Izņēmums ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tur ne pludmalē, ne pārējā kāpu zonā telti izvietot nedrīkst. Atpūtai pie jūras droši var izmantot šūpuļtīklu.
"Gandrīz 500 kilometrus garā un daudzveidīgā jūras piekraste ir liela Latvijas dabas bagātība, kas ir iecienīta atpūtas vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Daudzi augstu vērtē Latvijas piekrastes dabiskumu un izceļ to kā unikālu, sargājamu vērtību. Aizsargjosla ir viens no mehānismiem, kā šo dabas vērtību saglabāt ilgtermiņā, tai skaitā sniedzot cilvēkiem iespējas izmantot dažādus ekosistēmu pakalpojumus. Taču piekraste pilda arī citas būtiskas funkcijas, proti, tā ir mājvieta sugām, kas citviet nevar izdzīvot. Piemēram, piejūras teritorija ir mājvieta un atpūtas zona daudzām putnu un dzīvnieku sugām. Savukārt izskalotie koki noder kā slēpņi un materiāls ligzdošanas laikā, tādēļ aicinām piekrastē atrastos kokus neizmantot kā kurināmo," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Par kā jebkuru vides pārkāpumu, arī šos nosacījumus neievērojot, iedzīvotāji tiek saukti pie atbildības. Naudas sods par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās noteikto prasību un ierobežojumu pārkāpšanu fiziskai personai tiek noteikts no 30 līdz 1400 eiro, juridiskajai personai no 140 līdz 2900 eiro, savukārt amatpersonai no 70 līdz 1400 eiro.
Apskati arī video par atpūtas nosacījumiem krastu kāpu aizsargjoslā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
