Biedējošas fotogrāfijas ar izžuvušām upēm, tukšiem ezeriem un izkaltušu zāli kļūst arvien ierastāka aina. Pagājušogad Eiropā valdīja īpaši liela svelme, un pēc nelieliem lietiem šajā ziemā situācija nav diži mainījusies. Turklāt daudzas vietas, kuras visvairāk cietušas no ilgstoša sausuma, ir populāri tūrisma galamērķi.
Barselonā tika ieviesti strikti ierobežojumi attiecībā uz ūdens izmantošanu, jo šis reģions atrodas uz ārkārtas situācijas robežas, kas saistīta ar sausumu, raksta "Euronews".
Lielā daļā Toskānas Itālijas ziemeļos no maija līdz oktobrim aizliegts pildīt baseinus ar saldūdeni (un tas viss notiek uz plūdu fona citā Itālijas reģionā – Emīlijā-Romanjā). Savukārt Baleāru salu valdība brīdinājusi, ka šovasar tur var beigties ūdens.
Bet Francijā vissausākā ziema kopš 1969. gada novedusi pie tā, ka Monbelas ezers, kas atrodas Pireneju pakājē un parasti pilns ar tirkīzzilu ūdeni, ir sarāvies un kļuvis duļķains.
Ja ieplānots atvaļinājums uz kādu no vietām, kas cieš no sausuma, der padomāt, vai vērts turp doties. Lūk, ko saka eksperti.
Vai vajag doties uz vietām, kas cieš no sausuma?
"Vispirms es vienmēr mēģinātu sekot padomiem, ko dod attiecīgās vietas iedzīvotāji," saka labdarības organizācijas pārstāvis Bens Linams. "Viņi labāk nekā citi izprot situāciju un zina, vai pieņemt apmeklētājus." Un tas nozīmē – jo tuvāk nāk jūsu ceļojums uz šādiem rajoniem, jo uzmanīgāk jāseko līdz tam, ko saka oficiālie avoti un cik nopietna, pēc viņu datiem, ir esošā situācija.
Ja plāns doties uz tādām vietām kā Barselona vai Ziemeļitālija, jāzina par spēkā esošajiem ierobežojumiem. Ūdens ekonomijas nolūkos var būt atslēgtas strūklakas, slēgti baseini un akvaparki, var nekursēt atsevišķi transporta veidi.
Piemēram, pērn Gardas ezera apkārtnes kopienas ieviesa aizliegumu piepildīt privātos baseinus. Šogad vietējā tūrisma padome gatavo kampaņu, lai šai problēmai pievērstu arī tūristu uzmanību.
Kas jāņem vērā, plānojot atvaļinājumu?
Ceļotāju pienākums nav risināt tūrisma radītās problēmas vietās, ko tie apmeklē. Taču vērts aizdomāties par to, kādu ietekmi viņi atstāj.
Kad runa ir par ūdeni, tūristiem parasti ir lielāka ietekme uz tā krājumiem nekā vietējiem. Pieczvaigžņu viesnīcas parasti patērē vairāk ūdens nekā zemākas klases viesnīcas. Savukārt hoteļi ar akvaparkiem un SPA centriem, saprotams, ūdens resursus noslogo vēl vairāk.
Vislielākās problēmas daudz kur sakrīt ar sezonas "pīķi" – viskarstākajiem gada mēnešiem. Viesnīcu rezervēšana nesezonā var būt izdevīgāka jūsu maciņam un ļaus atpūsties no tūristu bariem.
Lai arī ūdens krīze Eiropā likusi mums aizdomāties par šiem jautājumiem, jārēķinās, ka ceļošana apdraud arī daudzus citus tūrisma maršrutus visā pasaulē.
Piemēram, Bali tūrisms ūdens resursus ietekmē pavisam citādi. Pārlieka gruntsūdeņu izmantošana viesnīcu vajadzībām pēdējos gados veicinājusi jūras ūdens nokļūšanu rezervuāros, piesārņojot dzeramo ūdeni ar sāļu ūdeni.
Tūrisms ietekmē populāras atpūtas vietas visā pasaulē, un ne tikai ūdens lietošanas jomā. Tūristu izmitināšana var novest pie nekustamā īpašuma cenu celšanās, kas nav izdevīga vietējiem. Tūristu radīto atkritumu apsaimniekošana var būt apgrūtināta, ja sistēma netiek galā ar apjomu.
"Tūrisma industrijai labpatīk to uzskatīt par ārējiem faktoriem, ko viņi arī dara," saka Bens Linams. "Taču kādam ir jāapmaksā šie "rēķini" – naudā vai kādā citā veidā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
