Vai iespējams sakrāt mājokļa pirmajai iemaksai gada laikā?  (5)

Eiropas centrālā banka (ECB) kopš pagājušā gada jūlija jau septiņas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi, tai pašlaik sasniedzot 3,75%, tiešā veidā ietekmējot mums visiem nu jau labi zināmo starpbanku kredītu procentu likmi jeb Euribor, kas savukārt ir neatņemama hipotekāro kredītu sastāvdaļa.

ECB šādā veidā cenšas slāpēt inflāciju, kas Eirozonā un it īpaši Baltijā joprojām ir gana augsta un pretēji sākotnējām prognozēm sarūk samērā lēni, būtiski ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju. Centrālās statistikas pārvalde ir aprēķinājusi, ka straujais inflācijas lēciens pagājušajā gadā ievērojami apsteidza vidējās darba samaksas pieaugumu, strādājošo reālajai neto algai jeb darba samaksas iegūstamajai pirktspējai samazinoties par 8,7%.

Savukārt viena no tautsaimniecības nozarēm, kur inflācijas ietekme redzama visskaudrāk, ir būvniecības sektors. Piemēram, energoresursu, būvmateriālu un darbaspēka izmaksu pieauguma rezultātā jauno mājokļu cenas pagājušajā gadā vidēji palielinājās par 30%. Kaut arī tik straujš jauno mājokļu cenu kāpums tirgū nebija novērots vairāk nekā desmitgadi, interese par energoefektīviem dzīvokļiem sabiedrībā joprojām saglabājusies augsta, un to iegādi pašreiz stimulē arī bankas, piedāvājot atlaides no kredīta noformēšanas maksas vai pat uz laiku nepiemērojot bankas pievienoto likmi, kas sniedz būtisku ietaupījumu iedzīvotājiem.

"Bonava Latvija" dati liecina, ka hipotekārais kredīts un līdz ar to arī pirmā iemaksa nepieciešama vismaz 75% jauno projektu pircēju. Vienlaikus, samazinoties brīvajiem līdzekļiem, samazinājusies arī iedzīvotāju spēja iekrāt nepieciešamo summu pirmās iemaksas par mājokļa iegādi veikšanai. Cik ilgs laiks pašlaik nepieciešams, lai mājsaimniecība ar diviem strādājošajiem, kuri atbilst hipotekārā kredīta saņemšanas nosacījumiem, spētu iekrāt pirmajam maksājumam 120 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādei jaunajā projektā? Atbildi uz šo jautājumu centāmies rast kopā ar "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas vadītāju Normundu Dūci, "SEB bankas" Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītāju Māri Opincānu un bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāju Jāni Mūrnieku.

Iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, klienta līdzdalība tiek prasīta līdz 15% apmērā no darījumu summas, ko iespējams samazināt līdz 5%, izmantojot piedāvātās valsts atbalsta programmas garantijas formā vai daudzbērnu ģimenes gadījumā šo iemaksu nosegt pavisam ar valsts grantu, kurš tiek piešķirts 8 000 –12 000 eiro apmērā. 120 000 eiro vērta mājokļa gadījumā nepieciešamās pirmās iemaksas apmērs, kas klientiem jānodrošina pašiem, svārstās no 6000 līdz 18 000 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pirmā iemaksa ir tikai viens no komponentiem, kas nepieciešams, lai saņemtu bankas aizdevumu. Otrs un būtiskākais faktors ir individuālā aizņēmēja vai mājsaimniecības ikmēneša ienākumu apmērs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā mēnešalga "uz papīra" Latvijā pērn pieauga par 7,5%, sasniedzot 1373 eiro (Rīgā 1535 eiro). Savukārt pēc Finanšu ministrijas aplēsēm šogad vidējā darba samaksa varētu pieaugt vēl straujāk – aptuveni 8,5% apmērā. Tas nozīmē, ka gada beigās Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī varētu pelnīt 1490 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1066 eiro "uz rokas". Tomēr, kā norāda visu trīs banku pārstāvji, lai aizdevumu 120 000 eiro vērta mājokļa iegādei varētu saņemt viens aizņēmējs, ikmēneša ienākumiem "uz rokas" jābūt vismaz 1500, 1600 eiro apmērā. Ja tikpat lielu aizdevumu vēlētos saņemt mājsaimniecība ar diviem strādājošajiem, ikmēneša neto ienākumu līmenim abiem kopā būtu jāsasniedz 1600, 1700 eiro. Tas nozīmē, ka, pelnot statistiski vidējo algu Latvijā, vienam aizņēmējam hipotekārā kredīta saņemšana 120 000 eiro vērta dzīvokļa jaunajā projektā iegādei, visdrīzāk, tiks atteikta, taču, ļoti iespējams, netiks atteikta mājsaimniecībai, kur vidējās algas pelnītāji ir divi strādājošie. Protams, pie nosacījuma, ja ģimenei nav kādas jau esošas papildu kredītsaistības.

Runājot par to, vai un kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju krāšanas paradumi, bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks atzīst, ka neatkarīgi no esošās inflācijas apmēra viens no galvenajiem nosacījumiem tam, lai izveidotos noturīgs krāšanas paradums, ir definēts mērķis un plāns. "Esam novērojuši, ka cilvēks, kas krāj konkrētam pirkumam, piemēram, bērna izglītībai vai nekustamajam īpašumam, dara to disciplinēti, katru mēnesi novirzot konkrētu summu, kā arī papildinot to ar neregulārām papildu iemaksām, teiksim, no izmaksātajām prēmijām. Kad uzkrājumi tiek veidoti tikai gadījumā, ja mēneša beigās paliek pāri lieki līdzekļi, tad uzkrājums cilvēkam ar līdzīgiem ienākumiem un izdevumiem aug salīdzinoši lēnāk un pastāv lielāka iespēja, ka tie tiks izmantoti kādam citam spontānam pirkumam," pauž Mūrnieks.

Tam piekrīt arī "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas vadītājs Normunds Dūcis, piebilstot, ka nereti pirmās iemaksas segšanai tiek izmantoti ienākumi no cita īpašuma pārdošanas vai arī atbalsts no vecākiem. Savukārt "SEB bankas" Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns kā būtisku aspektu izceļ arī sabiedrības Covid-19 laikā izveidotos iekrājumus, kas joprojām ievērojamai daļai cilvēku glabājas banku kontos un var tikt izmantoti kā nozīmīgs atspaids pirmās iemaksas iekrāšanai.

"Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš norāda, ka agrāk kā efektīvs un stimulējošs veids līdzekļu uzkrāšanai kalpoja uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, par noteikto termiņu saņemot atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa, līdz brīdim, kad likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika grozīts un minimālais piecu gadu noguldījumu termiņš tika izmainīts uz desmit gadiem. "Manuprāt, mūsu sabiedrībā dažādu iemeslu dēļ joprojām nav izveidojušies spēcīgi paradumi, kas veicinātu līdzekļu uzkrāšanu. Un jo īpaši tai sabiedrības daļai, kuru ienākumi atļautu veidot uzkrājumus. Tāpēc man ir žēl, ka tika veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas noteica uzkrājošās dzīvības apdrošināšana kārtību. Zinu cilvēkus, kuri izvēlējās šo veidu, lai uzkrātu līdzekļus tieši nekustamā īpašuma iegādei, tomēr pašlaik noteiktais uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas minimālais termiņš desmit gadu apmērā ir pārāk liels, jo šādā termiņā ir ļoti grūti plānot un reaģēt atbilstoši nekustamā īpašuma nozares dinamikai un izmaiņām," uzskata Kļaviņš.

Uzrunātie banku eksperti ir vienisprātis, ka būtisks atspaids pirmās iemaksas samazināšanai un līdz ar to pirmās iemaksas uzkrāšanai ir "Altum" galvojums. Šādā gadījumā, lai sakrātu 6000 eiro kā pirmo iemaksu 120 000 eiro vērta dzīvokļa iegādei jaunajā projektā, rūpīgi turoties pie skaidra plāna, būtu nepieciešams aptuveni gads.

"Ja pieņemam, ka vidējais kredītmaksājuma apmērs mēnesī, aizņemoties 114 000 eiro lielu aizņēmumu uz 30 gadu periodu, ir aptuveni 650 eiro, tad ģimenei, atliekot šādu pašu summu mēnesī, pirmo iemaksu būtu iespējams iekrāt pat 10 mēnešu laikā," teorētiski spriež Dūcis.

Sākotnēji 650 eiro varētu šķist pārlieku liela naudas summa, kuru novirzīt uzkrājumam, tomēr jāņem vērā, ka pēc īpašuma iegādes šī pati summa būs katru mēnesi jānovirza par kredīta maksājumu. Līdz ar to šo krāšanas periodu var izmantot kā sava veida sagatavošanās treniņu. Savukārt bankas "Citadele" pārstāvis Muižnieks norāda, ka, dzīvojot nedaudz brīvāk un atliekot mēnesī 250 eiro, mājsaimniecībai pirmās iemaksas iekrāšanai būtu nepieciešami divi gadi, vienlaikus atklājot, ka mērķa veiksmīgākai sasniegšanai uzkrājumu ieteicams veidot nevis bankas kontā, no kura ikdienā tiek veikti visi maksājumi, bet gan atsevišķā kontā, piemēram, krājkontā vai termiņdepozītā, kas palīdzēs arī ātrāk šo summu pavairot. Turklāt tas kalpos kā labs apliecinājums kredīta devējam, ka jūsu finanšu plūsma ir stabila un spējat disciplinēti atlicināt daļu savu ienākumu konkrētam mērķim, piebilst Dūcis. Tomēr "Citadeles" veiktā aptauja liecina, ka 46% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir iespēja veidot uzkrājumus, izvēlas to darīt skaidrā naudā vai savā ikdienas bankas kontā, neizmantojot iespēju vairot kapitālu ar noguldījumu procentu likmēm.

Tajā pašā laikā, ja netiek izmantota neviena no "Altum" galvojuma programmām, savas daļas apmērs 120 000 eiro vērtam mājoklim veidos 15% jeb 18 000 eiro. "Šādu summu uzkrāt būs salīdzinoši izaicinošāk, un praksē šādos gadījumos nereti tiek pārdots kāds ģimenei piederošs aktīvs vai arī ģimene uz pirmās iemaksas krāšanas laiku mitinās pie vecākiem, izveidojot ļoti striktu uzkrājumu plānu un novirzot tam, piemēram, 50% no saviem ienākumiem, tādējādi pēc iespējas ātrāk realizējot sapni par savu mājokli jaunajā projektā," norāda Muižnieks.

Arī "SEB bankas" Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns skaidro, ka bez valsts programmu atbalsta krāšanas laiks pirmās iemaksas izveidošanai ir būtiski lielāks: "Pēc mūsu aprēķiniem, lai šobrīd uzkrātu pirmajai iemaksai 120 000 eiro vērta dzīvokļa iegādei jaunajā projektā bez "Altum" līdzdalības, cilvēkam ar vidējiem ienākumiem nepieciešami aptuveni 60 mēneši. Tāpat gan mūsu novērojumi, gan mūsu šī gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka trešā daļa sabiedrības ziemas periodā sākuši tērēt savus uzkrājumus, kas tika iekrāti pandēmijas laikā. Vienlaikus šī gada sākumā līdz 27% pieaugusi to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem vispār nav uzkrājumu. Tāpēc neatkarīgi no tā, ir vai nav iedzīvotājiem plāni mainīt mājokli, ir nepieciešams veidot uzkrājumu, kas nepieciešamības gadījumā var tikt izmantots arī citu izmaksu segšanai."