No Aļaskas līdz Tasmanijai: kā saulgriežus svin citviet pasaulē

Gada garāko dienu un nakti ar īpašiem rituāliem sagaida un aizvada daudz tautu. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā, kā arī skandināvu valstīs – Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā –, tāpat kā pie mums šie svētki tiek svinēti pagānu tradīcijās: ar ugunskuriem, dejām un nakts peldēm.

Taču arī citur pasaulē ar vērienu svin saulgriežus un, atkarībā no puslodes, vasaras vai ziemas sākšanos. Proti, dienā, kad mūsu puslodē, svin vasaras saulgriežus, cita pasaules malā – ziemas.

Jāpiebilst, ka pēc Saules kalendāra vasaras saulgrieži iekrīt 21. jūnijā, kad sākas astronomiskā vasara, taču gadu gaitā notikusi nobīde, un Latvijā saulgriežu svinēšana "saplūda" ar Jāņa Kristītāja dienu, kuru baznīca atzīme 23.–24. jūnijā.

Svinot Jāņus, kanāls "National Geographic" piedāvā iepazīties ar saulgriežu tradīcijām dažādos pasaules kontinentos.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Aļaskas štata iedzīvotāji svin vasaras saulgriežus gan pēc vietējo pamatiedzīvotāju, gan pēc mums ierastajām pagānu tradīcijām.

Piemēram, vairākās Aļaskas pilsētās, arī pēc iedzīvotāju skaita lielākajā Fērbenksā, atzīmējot saulgriežus, 24. jūnijā notiek vērienīgs "Midnight Sun Festival" jeb "Pusnakts saules festivāls". Pasākums norisinās visu diennakti ar koncertiem, dejam, sporta sacensībām, kā arī tirdziņiem un ugunskuru kurināšanu.

Savukārt tie Aļaskas iedzīvotāji, kas godina pagānu tradīcijas, svin saulgriežus ar rituāliem, kas ir līdzīgi latviešu Jāņiem. Viens no populārākajiem rituāliem ir ugunskura dedzināšana. Cilvēki pulcējas pie liela ugunskura, dzied dziesmas, spēlē mūziku un priecājas par saules klātbūtni pat pusnakts stundās.

Ņujorkas Taimskvērs pazīstams kā "pasaules krustceles" un ir viens no pasaulē populārākajiem tūrisma objektiem, kuru katru gadu to apmeklē aptuveni 40 miljoni ceļotāju.

Šī ir arī vieta vērienīgākajām jogas festivālam, kas šajos "betona džungļos" jau 20 gadus norisinās tieši vasaras saulgriežos. Proti, katrs interesents ir aicināts ierasties Taimskvērā, nolikt paklājiņu un vienoties jogas praksē.

Tūkstošiem cilvēku ik gadu piedalās festivālā, kurā no rītausmas līdz krēslai pazīstamu instruktoru vadībā tiek organizētas dažādas nodarbības gan iesācējiem, gan pieredzējušiem jogas praktizētājiem.

Pasākums aizsakās 2003. gadā jūnijā, kad trīs cilvēki izlēma izritināt jogas paklājus Taimskvērā, lai saulgriežos sveiktu sauli. Divi no viņiem kļuva par nu jau ikgadējā festivāla rīkotājiem. Katru gadu šis pasākums pulcē arvien vairāk cilvēku un ir Ņujorkas kultūras dzīves neatņemama daļa.

Peru senās inku impērijas galvaspilsēta Kusko ziemas saulgriežus atzīmē ar krāšņo "Inti Raymi" festivālu, kas tradicionāli norisinās 24. jūnijā. "Inti Raymi" tika svinēts vairāk nekā simts gadus, kopš 1412. gada, taču, sākot ar 1535. gadu, spāņu kolonisti un katoļu garīdznieki vietējiem iedzīvotājiem to aizliedza.

1944. gadā, pamatojoties uz senajos dokumentos atrodamiem aprakstiem, šo tradīciju atjaunoja, un kopš tā laika festivāls ik gadu norisinās apmēram divu kilometru attālumā no oriģinālas vietas.

"Inti Raymi" ik gadu apmeklē tūkstošiem tūristu no visas pasaules. Festivālā notiek gājieni tradicionālās mūzikas un deju pavadībā, savukārt noslēgumā notiek grandiozā ceremonija, kurā godina seno inku saules dievu Inti.

Arī tālajā Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā īpatnējā veidā svin ziemas saulgriežus. Katru gadu vairāk nekā tūkstotis pilnīgi kailu cilvēku vienlaikus dodas izpeldēties Derventas upē, tā veidā atzīmējot jaunā gadalaika iestāšanos.

Šī pelde, kas pēc ticējumiem, atjauno garu un ķermeni, notiek ik gadu mākslas un mūzikas festivāla "Dark Mofo" noslēdzošajā dienā. Jāpiebilst, ka Tasmanijā jūnijā beigās gaisa temperatūrā rītausmā nepārsniedz trīs grādus pēc Celsija, bet ūdens temperatūra ir salīdzinoši augsta – ap 12 grādiem.

Brazīlijā teju visā valstī, it īpaši Ziemeļaustrumu un Ziemeļrietumu reģionos, tiek rīkots krāšņs karnevāls par godu Svētajam Huanam. Šīs pasākums pazīstams arī kā "Festa Junina" jeb Jūnija svētki.

Šie svētki ir pagānu un kristīgo tradīciju savienojums, un tie Brazīlijā ienāca līdz ar portugāļu kolonizatoriem, kas šeit valdīja no 1500. līdz 1822. gadam. Jūnija svētkos tiek dejots, notiek krāšņas tērpu parādes, savukārt svētku kulminācijā pilsētas laukumā tiek uzstādīts ar ziediem greznots stabs un aizdegti ugunskuri.

Jūnija svētkos var mieloties ar dažādiem tradicionāliem ēdieniem, piemēram, saldo kukurūzas putru jeb "canjica", nogaršot veselu ābolu cukurā glazūrā uz kociņa jeb "maçã do amor" vai iemalkot "quentão" jeb karstvīnu.

24. jūnijā Kanādas Kvebekas provincē atzīmē vasaras saulgriežus un godina franču kanādiešu svēto aizstāvi Žanu Baptistu jeb Jāni Kristītāju. Svētku aizsākumi meklējami 1636. gadā, kad franču kanādieši atjaunoja seno gallu svinību tradīciju un sāka vasaras saulgriežos dedzināt ugunskurus.

Ikgadējais pagānu rituāls gadu gaitā tika apvienots ar Svētā Jāņa Kristītāja svētku svinēšanu. 1977. gadā toreizējais Kvebekas provinces premjers šo dienu atzina par oficiāliem svētkiem.

Kvebekas iedzīvotāji sāk svinēt saulgriežus jau iepriekšējā vakarā, 23. jūnijā, ar ugunskuriem, dejām un tradicionālo folkloras dziesmu dziedāšanu.