Traģēdija, kas notika uz zemūdens peldlīdzekļa “Titan” un prasīja piecu cilvēku dzīvības, tikai apliecina pasaulē pieaugošo tendenci, kad bagāti un ļoti bagāti cilvēki ir gatavi maksāt lielu naudu, lai dotos uz visneviesmīlīgākajām un grūtāk pieejamām vietām uz zemes. Izdevums "Wired " pēta ekstrēmo tūrismu un tā rašanās cēloņus.
Mazāk nekā stundu pēc lidojuma sākuma pie Grenlandes krastiem Džūls Mauntens sāka apšaubīt savu veselo saprātu. Britu uzņēmējs beidza savu astoņu dienu ilgā mēģinājuma otro posmu, lai kļūtu par pirmo cilvēku, kas ar vieglo helikopteru “Bell 505” pārlidojis pāri Atlantijas okeānam. “Man bija jālido virs ledainas miglas 14 500 pēdu augstumā, pretējā gadījumā helikoptera lāpstiņas apledotu,” viņš stāsta. “Bija mīnus 14 grādi pēc Celsija, un lielā augstuma dēļ man trūka skābekļa. Vēlāk sapratu, ka degviela bija atlikusi 30 minūtēm."
Mauntens ar helikopteru lidoja no Monreālas uz Gērnsiju – vairāk nekā 6400 kilometrus garš ceļojums ar degvielas uzpildīšanas pieturām Kanādas ziemeļu sasalušajos tuksnešos, Grenlandē un Islandē. Pēc viņa teiktā, izaicinājumu pieņēmis, kad saprata, ka helikoptera darbības rādiuss ir 560 kilometri un tas var lidot tikai trīs stundas. Tas nozīmēja, ka garākajā posmā viņam būs jāuzpilda degviela lidojuma vidū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
