Noskaties! Ne visām asinszālēm piemīt ārstnieciskās īpašības

Dārzkopības institūta dārzā līdztekus dažādiem augļu kokiem un ogu krūmiem vieta rasta arī asinszālēm. Asinszāles un ne tikai pie mums ierastās – savvaļā sastopamās – aug arī siltumnīcā un pagalmā.

Jau kopš pagājušā gada Dārzkopības institūta zinātnieki uzsākuši salīdzinoši plašu pētniecisko darbu, kurā tiek pētītas asinszāles, kas šurp atvestas teju no visas pasaules. Pirmā ziema esot parādījusi, ka ne visas ir spējīgas pielāgoties mūsu klimatam. Pētījumiem palikuši 50 izturīgākie veidi.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa: "Augu materiāls ir brīnišķīgs, bet mēs bieži vien ķīmiskos savienojumus, kas tur ir iekšā, lietojam kā zāles dažādos medikamentos. Bet kāpēc? Mums vispirms ir jāsaprot, kas tajā augu materiālā ir iekšā un kā mēs arī citādākā veidā varam uzņemt to labo arī bez farmācijas zālēm."

Pētītas tiek visas auga daļas: gan ziedi, gan lapas, gan stublāji. Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Inga Mišina: "Šeit man ir paraudziņi, kas jāvāc ik pēc desmit dienām, tālāk skatīsimies ķīmisko sastāvu."

Safasētās auga daļas vispirms nonāk saldētavā, bet pēc tam tiek žāvētas, tālāk veiktas analīzes, lai meklētu interesantus ķīmiskos savienojumus. Segliņa: "Piemēram, vienu no E vitamīna savienojumiem – tokotrienolu. Šis savienojums ir ļoti ieinteresējis arī farmāciju, šobrīd meklējam un skatāmies, kā ietekmē gan pats augs, gan auga šķirne, gan augšanas apstākļi un augsne ķīmiskā savienojuma daudzumu."

Asinszāles ir plaši pazīstamas arī tautas medicīnā, bet ne visām piemītot ārstnieciskās īpašības.

Zinātnieku mērķis šoreiz ir atrast vislabāk augošo asinszāli, kura vienlaikus saturētu arī pēc iespējas vairāk E vitamīna savienojumu, kas ir viens no svarīgākajiem ķermeņa veselības uzturēšanai. Kurš asinszāļu veids tas būs, būšot zināms nākamā gada nogalē.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".