Vairākās Dienvideiropas valstīs un Āfrikas ziemeļrietumu daļā valda karstuma vilnis, kas tuvākajās dienās solās pieņemties spēkā, sasniedzot rekordaugstu gaisa temperatūru, vēsta raidsabiedrība BBC.
Tiek prognozēts, ka tuvākajās dienās Spānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā un Turcijā gaisa temperatūra var pārsniegt 40 grādu atzīmi virs nulles. Savukārt Itālijā gaisa temperatūra varētu sasniegt pat +48,8 grādus. Sarkanais brīdinājums izsludināts 10 Itālijas pilsētās, tajā skaitā Romā, Boloņā un Florencē.
"Mēs saskaramies ar nepanesamu karstuma vilni," "Twitterī" rakstīja Itālijas politiķis Nikola Fratoianni. Tāpat ziņots, ka otrdien, 11. jūlijā, Itālijas ziemeļos no karstuma miris 44 gadus vecs vīrietis. No karstuma noģībuši arī vairāki tūristi, tostarp kāds brits, kas apmeklēja Kolizeju Romā.
Vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem ieteikts dienā izdzert vismaz divus litrus ūdens, kā arī izvairīties no kafijas un alkohola lietošanas, kas atūdeņo organismu.
Šobrīd tiek prognozēts, ka tuvākajās dienās reģionā būs ekstrēmāls karstums, ko Itālijas meteoroloģijas biedrība nosauca trīsgalvainā briesmoņa "Inferno" vārdā, kas radīs kritiskus laikapstākļus.
Spānijā jau vairākas dienas pēc kārtas gaisa temperatūra sasniedz 45 grādus, bet naktī tā nenoslīd zemāk par +25 grādiem. Trešdien, 12. jūlijā, Maljorkā pulksten 4 no rīta gaisa temperatūra bija +37 grādi.
Andalūzijas reģiona valdība izveidojusi speciālu palīdzības dienesta tālruņa numuru karstuma skartajiem cilvēkiem, kas kopš jūnija sākumā saņēmis 54 tūkstošus zvanu.
Meteorologi apgalvo, ka gaisa maksimālā temperatūra tiks sasniegta piektdien, 14. jūlijā. Taču karstums, visticamāk, saglabāsies arī visu nedēļas nogali.
Kamēr viens karstuma vilnis lēnām atkāpjas, tikmēr Itālijas meteorologi brīdina, ka tuvojas jau nākamais. Tā laikā gaisa temperatūra Romā var sasniegt +43 grādus, bet Sardīnijā +47 grādus.
Līdz šim augstākā reģistrētā gaisa temperatūra Eiropā bija +48,8 grādi, kas fiksēta 2021. gada augustā Sicīlijas salā.
Vienā no pēdējiem pētījumiem atklāts, ka pagājušajā gadā karstuma dēļ Eiropā mira 61 672 cilvēki. "ISGlobal" institūts norādīja, ka visvairāk nāves gadījumu, kas varētu būt saistīti ar karstumu, bija Itālijā – 18 010, Spānijā – 11 324, bet Vācijā – 8 173. Ir bažas, ka šovasar karstums varētu izraisīt vēl vairāk nāves gadījumu.
"ISGlobal" pētījums liecina, ka Spānijā lielākais nāves risks no karstuma ir Madridē, Barselonā, Valensijā, Seviljā, Malagā, Mursijā, Maljorkā un Bilbao.
Savukārt Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) paziņoja, ka šā gada jūnijs visā pasaulē bijis karstākais vēsturē.
Tādēļ, ceļojot uz Eiropas dienvidiem, jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem. Nav ieteicams doties ekskursijās dienas vidū, kad gaisa temperatūra sasniedz maksimumu. Jādzer daudz ūdens un obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi. Savukārt, ja ceļojums vēl tikai tiek plānots, tad labāk to atlikt uz rudens sākumu, kad karstums sāks atkāpties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
