Foto: Imago/Scanpix/LETA

No Hersonas Valsts universitātes septītā stāva Oleksandrs Hodosovcevs un Ivans Moisejenko varēja labi saskatīt ienaidnieku. Bija vēss decembra rīts, un Krievijas karaspēks, kas pilna mēroga iebrukuma sākumā bija ieņēmis Ukrainas pilsētu Hersonu, nesen bija atkāpies pāri Dņiprai. Kupli mākoņi vīdēja pie apvāršņa, kad vīrieši skatījās uz botānikas nodaļas vibrējošajiem augstajiem logiem. Sprādzieni, viņi padomāja, visticamāk, tanku izraisīti, kuri atradās mazāk nekā piecus kilometrus no viņu atrašanās vietas.

Kā raksta "Wired", tajā rītā vīrieši — abi botānikas profesori — ieradās ar vilcienu no Kijivas un pa daļēji nopostītajām Hersonas ielām devās uz universitāti. Pilsētu joprojām apšaudīja, un laboratorijā varēja nokļūt pa vītņu kāpnēm ar vitrāžām, no kurām pavērās skats uz Dņipru, tieši uz ienaidnieka pozīcijām.

Viņu uzdevums bija izglābt daļu vēstures: Hersonas herbāriju, neaizvietojamu vairāk nekā 32 000 augu, ķērpju, sūnu un sēņu kolekciju, ko gadsimta laikā savāca vairākas zinātnieku paaudzes, daži paraugi bija ceļojuši tūkstošiem kilometru no attāliem Ukrainas reģioniem.. "Tas ir kā mākslas darbs," saka 52 gadus vecais Moisejenko. "Šī kolekcija ir nenovērtējama."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!