No pakalniem Francijā līdz pludmalēm Horvātijā: kur ir lielākais pieprasījums pēc īstermiņa naktsmītnēm

"Eurostat" dati liecina, ka pagājušajā gadā īstermiņa īres naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits pieauga par septiņiem procentiem, kas skaitļos izskatās šādi – līdz 547 miljoniem viesu, salīdzinot ar 512 miljoniem 2019. gadā. Dati gan nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu, jo skar periodu, kad pasaulē plosījās pandēmija, kas būtiski ietekmēja tūrisma nozari kopumā, tomēr dažus secinājumus izdarīt ļauj. Piemēram, Eiropā ir nevienlīdzīgs pieprasījums pēc īstermiņa īres naktsmītnēm (karti ar pieprasījuma datiem var skatīt te). Lauku apvidos tādās valstīs kā Polija, Francija un Zviedrija novērots lielāks pieaugums, savukārt tādos pilsētvides galamērķos kā Berlīne, Prāga un Vīne pieprasījums ir mazāks.

2022. gadā populārākā vieta, kuru ceļotāji izvēlējās, apmetoties brīvdienu mājās, privātos dzīvokļos vai istabiņās, bija Adrijas jūras piekraste Horvātijā (kopumā te nakšņojuši 27 miljoni viesu). No 10 reģioniem, kuros novērots lielākais pieprasījums, deviņi ir Francijas laukos. Īpaši vienā reģionā Francijas austrumos Franškontē (Franche-Comté) – te par 93 procentiem palielinājās to viesu skaists, kas izvēlējās īstermiņa īres apmešanās vietas. Lai gan iepriekš raksturots kā viens no Francijas mazāk novērtētajiem reģioniem, izskatās, ka aizvien vairāk un vairāk ceļotāju sāk atklāt Franškontē dabas bagātības. Reģionā esošie pakalni, klajumi un meži veido aicinošu ainavu tiem, kuri izbauda pārgājienus, savukārt tāda paša nosaukuma siers vilina gardēžus.

Reģiona administratīvais centrs Bezansona (Besançon) atrodas divarpus stundu brauciena attālumā ar vilcienu no Parīzes, kā arī sasniedzama ar vilcienu no Strasbūras, Lionas un Cīrihes.

Tā saucamais "platformu tūrisms", kad ceļotāji izvēlas tiešsaistes platformas naktsmītņu rezervācijai, kopumā Francijā uzplaukst izteikti. Gandrīz ceturtā daļa no visām naktīm, kas rezervētas, izmantojot četras galvenās platformas – "Airbnb", "Booking", "Expedia Group" un "Tripadvisor" –, pagājušajā gadā tika pavadītas Francijā.

Skalas otrā galā ir Prāgā – tur pavadīto nakšu skaits samazinājies par 52 procentiem, salīdzinot ar 2019. gadu.

Trīs reģionos Eiropā pagājušajā gadā uzņemti vairāk nekā 20 miljoni viesu: Provansa-Alpi-Azūra krasts (Provence-Alpes-Côte d'Azur) Francijā (22 miljoni), Andalūzija Spānijā (25 miljoni) un "Jadranska Hrvatska" Horvātijā (27 miljoni). "Jadranska Hrvatska" reģions aptver Adrijas jūras piekrasti, tostarp populārās pilsētas Splitu, Dubrovniku un Pulu.

Adrijas jūras piekraste vienmēr bijusi pievilcīga tūristiem. Tai ir viena no visvairāk izrobotajām piekrastes līnijām ar vairāk nekā 1000 salām, te ir dažas no senākajām pludmalēm un tīrākajām peldvietām visā Eiropā. Bet skaidrojums, kādēļ Horvātija ieņem pirmo vietu, ir, lielā mērā saistīts ar to, ka te privātu dzīvokļu un māju īre ļoti populāra, kā arī, pēc nesenās Horvātijas pievienošanās Šengenas zonai, ceļošana uz šejieni kļuvusi vienkāršāka, un pieaudzis ārzemju tūristu skaits (turklāt ne tikai no Eiropas, bet arī citām valstīm, piemēram, Korejas, Ķīnas, Austrālijas, Amerikas, Lielbritānijas). Nu Dubrovnika atzīta par tūristu apmeklētāko pilsētu Eiropā.

Lai cīnītos ar virstūrismu, Horvātijā strādā pie tūrisma nozares piedāvājuma dažādošanas un sezonas pagarināšanas, lai tuvāko gadu laikā panāktu ilgstpējīgāku nozares darbību. Kā raksta "Euronews", izskatās, ka valsts jau virzās pareizajā virzienā, lai panāktu vēlamo mērķi – lidojumi uz un no Horvātijas pieejami ilgāku laiku, galvenokārt no aprīļa līdz oktobrim, mudinot ārzemniekus atpūsties te ne pašā pīķa periodā. Īpaši galvaspilsēta Zagreba kļuvusi populāra atpūtas vieta starpsezonā.