Vasaras atvaļinājums karstuma skartajās valstīs: kas jāņem vērā, dodoties ceļojumā

Šī gada jūnijs visā pasaulē bijis karstākais novērojumu vēsturē, liecina Eiropas Vidējā termiņa laika prognožu centrs (ECMWF). Karstums turpinājies arī jūlijā, Spānijā, Grieķijā, kā arī Itālijā gaisa temperatūrai sasniedzot 45 grādu atzīmi.

Lielā karstuma veidošanos ietekmē anticiklons, kas virzās ļoti lēni, bet kā otru iemeslu ECMWF min Atlantijas okeāna karstuma viļņus, jo vairāki okeāna baseini, īpaši tie, kas atrodas tuvu Eiropai un Ziemeļamerikai, bijuši siltāki, nekā ierasts. ECMWF norāda: ja dažādu ārēju, meteoroloģisku faktoru ietekmē ekstrēmā karstuma viļņi turpināsies, Eiropas dienvidos ekstrēms karstums var atkārtoties.

Līdz šī gada jūlija vidum, Eiropas dienvidi pieredzējuši 10 "karstuma stresa" dienas, bet Spānija pat 30 "ekstrēma karstuma stresa" dienas. "Karstuma stress" ir ietekme, kādu uz cilvēka ķermeni atstāj apkārtējā vide, ņemot vērā karstumu, gaisa mitrumu, vēja ātrumu un citus faktorus.

"Lielākā daļa jeb 54 procenti no ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem, ko esam saņēmuši šogad līdz jūlija vidum, saistīti ar medicīniskajiem izdevumiem ceļojumu laikā, bet 45 procenti ar dažādiem palīdzības riskiem – bagāžas kavēšanos, ceļojumu vai lidojumu atcelšanu u.tml. Jūlijā ERGO tika pieteikts arī pirmais gadījums, kas saistīts ar ekstrēmā karstuma vilni Dienvideiropā, proti, apdrošināšanas atlīdzība 400 eiro apmērā pieteikta pēc tam, kad klients pārplānojis savu ceļojumu uz vēsāku galamērķi, veicot rezervācijas maiņu, kas bija tiešā veidā saistīta ar to, ka lielais karstums varēja atstāt negatīvas sekas uz veselību," stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Ekstremāli augstas gaisa temperatūras, kuras sinoptiķi nav iepriekš prognozējuši, apdrošināšanā tiek uzskatītas par dabas katastrofām. "Lai apdrošinātu sevi pret dabas katastrofu risku, tas ir atsevišķi jāiekļauj apdrošināšanas polisē, taču vēlreiz jāuzsver: ja karstums bijis iepriekš paredzams, apdrošināšana šajā gadījumā izdevumus nesegs. Karstumam vai jebkurai citai dabas katastrofai ir jābūt negaidītai."

Čaklis norāda, ka, dodoties ceļojumos uz karstuma skartajām valstīm Dienvideiropā, Austrumeiropā un citos reģionos, ceļojumu apdrošināšanas polisē noteikti jāiekļauj medicīnas riski: "Vasarā redzam apdrošināšanas gadījumu pieaugumu, kas saistīts ar dažādām infekcijām. Arī tās karstumā kļūst aktuālākas, tādēļ ceļojumu laikā jāatceras par regulāru roku mazgāšanu un jāseko līdzi ēdiena un ēstuvju kvalitātei, lai ceļojums neapraujas infekcijas dēļ."

Medicīnisko risku iekļaušana ceļojumu apdrošināšanas polisē būtiska, ne tikai dodoties uz karstajām klimata zonām, bet uz jebkuru citu valsti. Šovasar lielākās atlīdzības par medicīnas riskiem pieteiktas 4000–5000 eiro apmērā un saistītas ar dažādām saslimšanām, kas pēkšņi piemeklējušas ceļojumu laikā: akūtas sāpes vēderā un apendicīts, insults, sirds slimību izraisītas veselības problēmas. Lieli zaudējumi var rasties arī saistībā ar izmaiņām ceļojumā, piemēram, ERGO šovasar saņēmis 2000 eiro lielu atlīdzības pieteikumu par atceltu lidojumu, kā rezultātā nokavēts nākamais avioreiss.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs hronisku slimību pacientus aicina rūpīgi pārdomāt došanos ceļojumā uz valstīm, kur šobrīd valda pastiprināts karstums, tomēr, ja ceļojumu atlikt nav iespējams, viņš iesaka:

Medicīnas centra ARS dermatologs Igors Lukjanovs skaidro: "Bieži vien pretsaules aizsardzības līdzekļus cilvēki lieto nepareizi, kā rezultātā veidojas saules apdegums. Arī izmantojot aizsarglīdzekli ar augstu SPF (50 un vairāk), laikā no pulksten 10 līdz 16 atrasties saulē nav vēlams, jo saule šajā laikā ir visaktīvākā. Dažkārt dzirdēts arī vārdu salikums "alerģija pret sauli" jeb fotodermatīts.

Endogēns fotodermatīts rodas, ja cilvēkam ir ilgstošas hroniskas saslimšanas (piemēram, virsnieru slimības). Ilgstoši sauļojoties, tas var provocēt ādas niezi, apsārtumu, pūslīšu veidošanos. Arī dažādu medikamentu lietošana var provocēt fotodermatīta rašanos.

Eksogēnu fotodermatītu provocē saules staru iedarbībai nepiemērotu kosmētikas līdzekļu, piemēram, ķermeņa krēma lietošana, kā rezultātā rodas ādas apsārtums, nieze, plankumi uz ādas. "Alerģija pret sauli" nav tieša alerģija pret saules stariem, bet pret ķīmiskiem procesiem, kas rodas saules iedarbības rezultātā. Būtiski ievērot arī to, vai saules staros atļauts atrasties uzreiz pēc krēma uzklāšanas vai tomēr, lietojot saules aizsargkrēmus, kas absorbē UV starojumu, nepieciešams kādu laiku – desmit, piecpadsmit minūtes – pagaidīt. Krēms, kura sastāvā ir minerāli, kas atspoguļo sauli, ir tas, pēc kura uzklāšanas saulē var atrasties uzreiz.

Atrodoties saulē, jāatceras arī par nopietniem riskiem, ko var izraisīt saules apdegumi: uz sakairinātas ādas var veidoties bakteriālas infekcijas, kā arī saules apdegumi var provocēt onkoloģiskas saslimšanas: ādas vēzi. Protams, tas nenotiks vienas dienas laikā, taču, uzturoties saulē ilgstoši, var veidoties dažāda veida labdabīgi un ļaundabīgi audzēji."