Lai stirnām un meža zvēriem nebūtu vēlme doties tevis iekoptajā teritorijā, nebaro tos mājas tuvumā. Liela kļūda ir viensētas tuvumā veidot zvēriem brīvi pieejamas augļu un dārzeņu komposta kaudzes, jo tās pievilina savvaļas dzīvniekus kā uz dzīrēm uzklāts mielasta galds. Šī iemesla dēļ arī kompostējamās ēdiena atliekas vajadzētu glabāt slēgtā, dzīvniekiem nepieejamā kastē, rakstā "Meža zvēri posta pagalmu. Žogs, apdrošināšana, ardievas komposta kaudzei?" stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākais eksperts Vilnis Skuja.
Otrs veids ir žogs, taču jāņem vērā kāda nianse – žoga apakšmala jāierok vismaz 30 centimetru dziļumā, lai arī mazie meža zvēri (lapsas, jenotsuņi un āpši) nevarētu ielīst pa žoga apakšu. Ne tik vilinošs, bet arī risinājums, ir ierīkot elektrisko žogu – tas atturēs savvaļas zvērus no ienākšanas pagalmā.
Vēl vien risinājums stirnu atturēšanai no ienākšanās pagalmā ir radio sēta, iesaka Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, taču tas nozīmē, ka, ja mājās ir suns, tas nevarēs klīst, kur vien acis rāda, taču brīvu pārvietošanos tas neierobežos. Viņš paskaidro, ka radio sēta nodrošina, ka suns, pamanot nelūgto viesi, signalizē par to un dzīvnieks parasti saprot, ka ir pamanīts, tādēļ perimetrā, kuru cilvēks "nožogojis", nemaz nenāk.
Kā vēl vienu risinājumus Skuja min kustību sensoru uzstādīšanu, kuri, reaģējot uz kustību, ieslēdz prožektoru un/vai skaņu signālu. Un, protams, dzīvniekus nevajag piebarot un pieradināt, tad viņi arī izvairīsies no cilvēkiem.
20 augi, kurus "Garden Design" iesaka kā dabiskos stirnu atbaidītājus:
- Samtenes;
- Verbēna (vairāk lasi "Verbēna – košā puķe, kas piesaista tauriņus un zied visilgāk");
- Agerāts;
- Lauvmutītes;
- Buksis;
- Retējs;
- Budleja (vairāk lasi "Tauriņu magnēts dārzā: krāšņo ziedu krūms budleja");
- Spireja (vairāk lasi "Sniega kupena dārzā pašā pavasara plaukumā – spireja");
- Kadiķis (vairāk lasi "Mūžīgās dzīvības simbols un veselības eliksīrs – kadiķis un tā audzēšana");
- Balodeņlapu perovskija (vairāk lasi "Kalnu skaistule, kas vēlu mostas no ziemas miega – balodeņlapu perovskija");
- Monarda;
- Lauztā sirds (vairāk lasi "Nostalģiski krāšņā atmiņa no vecmāmiņas dārza – lauztā sirds");
- Peonija (vairāk lasi "Tālo Austrumu skaistules Latvijas dārzos – peonijas");
- Sudraba jeb pelēkā krustaine;
- Vilnainā sārmene;
- Galotņu pahisandra;
- Niponas sievpaparde;
- Rasaskrēsliņš (vairāk lasi "Koši zaļā rota ar lāsīti viducī – rasaskrēsliņi. Idejas augu izcelšanai dārzā");
- Maijpuķītes (vairāk lasi "Ziedošas maijpuķītes podiņā – kā tās pārstādīt dārzā un uzziedināt ziemā");
- Grīslis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
