Ceļot kā ar vēja spārniem – ātrākie vilcieni pasaulē

Viens no ātrākajiem vilcieniem pasaulē savieno Šanhajas Pudongas starptautisko lidostu ar "Longyang Road" staciju pašā pilsētas centrā. Vilciens pasažieru pārvadāšanai izmanto magnētisko levitāciju, sasniedzot ātrumu līdz 460 km/h.

Taču Ķīna neapstājas pie sasniegtajiem ātruma rekordiem, un tagad tiek runāts par 600 km/h ātru magnētiskās levitācijas vilcienu, kas savienotu Šanhaju un Hangdžou pilsētu.

CR400 "Fuxing" vilcieni ikdienā kursē ar ātrumu 350 km/h, bet testa braucienos tie ir sasnieguši pat 420 km/h. Vilcieni ir iespaidīgi ne vien ar savu super ātrumu, bet arī ietilpību – viena vilciena sastāvā var ietilpt līdz 16 vagoniem. Tāpat vilcieni ir iekārtoti ar dažādām mūsdienīgām tehnoloģijām, tostarp bezvadu elektroierīču uzlādi un "viedajām kabīnēm". Vilcieni CR400 "Fuxing" kursē maršrutos Pekina-Šanhaja-Honkonga un Pekina-Harbina.

Ne tikai Ķīnā un Āzijā ir vilcieni, kuru ātrums šķiet prātam neaptverams. Vācijas uzņēmumam "InterCity Express" (ICE) pieder daudzi ātrvilcieni, kuri kursē dažādos maršrutos gan pašā Vācijā, gan dodas uz citām Eiropas galvaspilsētām.

Ātrākais no visiem "InterCity Express" vilcieniem ir 1999. gadā radītais ICE3, kurš šobrīd sasniedz ātrumu 330 km/h. Vilciens kursē maršrutā Ķelne-Frankfurte, sasniedzot galamērķi aptuveni 62 minūtēs. Ikdienā ICE3 brauc ar ātrumu 300 km/h, taču, ja kavē, tas drīkst paātrināties līdz 330 km/h.

ICE3 vilcieni kursē ne tikai Vācijā, bet arī veic starptautiskus reisus, savienojot lielākās Vācijas pilsētas ar Parīzi, Amsterdamu un Briseli, kas ceļošanu padara īpaši ērtu un ātru.

Kopš Otrā pasaules kara dzelzceļa infrastruktūra Francijā ir nemitīgi attīstījusies. Tika izveidota ātrvilcienu sistēma TGV ("Train à Grande Vitesse"), kas mūsdienās savieno Parīzi ar Lionu, Marseļu, Bordo, Nanti, Strasbūru, Lilli, Briseli un Londonu. Atsevišķos maršrutos TGV ātrvilcieni kursē ar ātrumu 320 km/h. Tādējādi tiek attīstīts dzelzceļa tūrisms, kas ceļotājiem ļauj ātri nomainīt Londonas drēgno gaisu pret elegantajām Parīzes kafejnīcām, nemaz neiekāpjot lidmašīnā.

Japāna iepazīstināja pasauli ar jaunu ātrgaitas dzelzceļu koncepciju 1964. gadā un joprojām ir pasaules līdere, attīstot ātrumu, jaudu un drošību "Shinkansen" ātrvilcienu sistēmā. Lielākā daļa "Shinkansen" ātrvilcienu kursē ar ātrumu 330 km/h, taču sērija E5 sasniedz ātrumu 320 km/h. Vilcienā ir 731 komfortabla sēdvieta, kas nodrošina ātru un patīkamu braucienu. Kopš 2016. gada šie vilcieni kursē arī uz Japānas ziemeļu salu Hokaidu, ko ar Honsjū salu savieno 54 kilometrus garš zemūdens tunelis. Tas ir nozīmīgs maršruts tūrismam, jo daudzi ārzemju ceļotāji, kas ieradušies Tokijā, dodas arī apskatīt Hokaidu salu, izmantojot ātrgaitas vilcienu.

Spānija ātrgaitas vilcienu klubiņam pievienojās 1992. gadā, kad sāka izmantot no Francijas importētas tehnoloģijas. Taču kopš tā laika Spānija ir spējusi attīstīt savu ātrvilcienu būvniecību un izveidoja Eiropā garāko tālsatiksmes dzelzceļa tīklu, kas savieno Madridi ar Sevilju, Malagu, Valensiju, Galisiju un Barselonu.

Vilcieni AVE ("Alta Velocidad Espana") parasti kursē ar ātrumu 310 km/h. Taču lielākais AVE lepnums ir ātrvilcienu sērija "S-103". Šīs sērijas vilcieni sasniedz ātrumu 350 km/h un spēj mēroties spēkiem ar vācu ICE3. Super ātrais vilciens savieno Madridi ar Barselonu, tajā ir 404 sēdvietas, un viss, lai ceļojums būtu pēc iespējas komfortablāks.

Itālijas Valsts dzelzceļa ātrgaitas vilcieni "Frecciarossa" (Sarkanā bulta) pirmo reizi tika palaisti 2017. gadā. Ikdienā "Frecciarossa" vilcieni kursē ar ātrumu 300 km/h, taču testa braucienos maksimālais sasniegtais ātrums bija 394 km/h.

200 metrus garajos vilcienos ir 457 sēdvietas, kas sadalītas četrās klasēs, ieskaitot gan izsmalcināto biznesa klasi, gan ekonomisko klasi.

"Frecciarossa" vilcieni kursē visā Itālijas ātrgaitas dzelzceļa tīklā, kas savieno Turīnu, Milānu un Venēciju ar Boloņu, Florenci, Romu un Neapoli. Nokļūt no Milānas uz Venēciju mūsdienās var ātrāk nekā atdziest pica.

Rakstam tika izmantota informācija no "CNN Travel".