Noteikt minimālo aviobiļešu cenu slieksni nav pirmais Francijas valdības solis, lai mazinātu samilzušo dabas piesārņojuma problēmu. 2023. gadā maijā tika ieviesti ierobežojumi iekšzemes lidojumu maršrutos. Lielākoties tika atcelti lidojumi maršrutos, kurus var mērot ar vilcienu mazāk nekā 2,5 stundās. Taču tā kā vilcieni nekursē vēlu naktīs, tika atcelti tikai īsie iekšzemes lidojumi.
Šāds solis daudziem nešķita pietiekams, lai varētu tiešām runāt par oglekļa emisiju samazināšanu. Cilvēki joprojām izvēlas lidot, nevis doties ceļā ar vilcienu. Tas saistīts gan ar vilcienu nepietiekamu kapacitāti vairākos maršrutos, gan biļešu cenām. Garajos maršrutos vilciena biļetes joprojām ir dārgākas nekā daudzu aviokompāniju lētās avio biļetes.
Saskaņā ar "Greenpeace" paziņojumu vidēji vilcienu biļetes Eiropā ir dārgākas nekā avio biļetes. Tika konstatēts, ka tikai 12 no 112 svarīgākajiem vilcienu maršrutiem vilciena biļetes ir lētākas nekā lidojumi šajā pašā maršrutā. Turklāt cilvēki ir pieraduši pie ceļošanas ar lidmašīnām, tāpēc lielākoties pat neizskata iespēju braukt ar vilcienu.
Vai zemo cenu ierobežošana kaut ko mainīs?
Francijas transporta lietu ministrs Klemāns Bons paziņojumā atsaucas uz aviobiļetēm, kuras maksā 10 eiro, sakot, ka tik lēti lidojumi nav ilgtspējīgi. Daudzi avio nozares eksperti kritizēja šo paziņojumu, norādot, ka šobrīd pat lētākās avio biļetes vidēji maksā 40–50 eiro.
Vienlaikus daudzi uzskata, ka ieviešot minimālās cenas slieksni, nekas nemainīsies. Arī citas Eiropas valstis meklē veidus, kā mazināt avio nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām. Piemēram, Lielbritānija jau pirms vairākiem gadiem uzsāka diskusijas par nodevas ieviešanu cilvēkiem, kas bieži ceļo. Nodevas likme varētu mainīties atkarībā no tā, cik bieži cilvēks lido. Savukārt Vācija līdzīgi Francijai spriež par iekšzemes lidojumu ierobežošanu.
Cik reāla ir lēto avio biļešu ierobežošana?
Kampaņas "Vilcieni Eiropai" dibinātājs Džons Vērts uzskata, ka ne Vācija, ne Spānija nebūs ieinteresētas atbalstīt priekšlikumu par lēto avio biļešu slieksni. Viņš uzskata, ka, iespējams, tikai Nīderlande varētu piekrist ierobežot lētās avio biļetes.
Turpretī lidsabiedrības "Ryanair" izpilddirektors uz Francijas transporta ministra paziņojumu reaģēja ļoti asi, sakot, ka līdzīga cenu kontrole ir tikai Ziemeļkorejā. Tikmēr Vērts bažījas, ka šādi Francijas paziņojumi ir tieksme pēc publicitātes, nevis vēlme risināt dabas piesārņojuma problēmas.
"Francijas īso iekšzemes lidojumu aizliegumam bija milzīga starptautiska publicitāte. Patiesībās tas bija bezjēdzīgi! Bet Makronam tas nodrošināju labu starptautisku publicitāti, un ir bažas, ka to pašu vēlas panākt arī Bons," saka Vērts.