Ceļojot vienmēr alkstam redzēt un piedzīvot ko īpašu, ko tādu, kas savā zemē šķiet neiedomājami un pat traki, bet ceļojuma galamērķī pilnīgi normāli. Pastāstīšu par kulināro pieredzi Lisabonā, kas šķita kā sirreāla aina no piedzīvojumu filmas.
Šis nebūs stāsts par filmu, kur galvenie varoņi bauda mīdijas restorānā okeāna krastā, fonā plīvo plāni aizkari un saulrietam pretī tiek paceltas vīna glāzes. Šoreiz galvenie varoņi (es ar draudzeni) ierodas noteiktā Lisabonas vecpilsētas adresē, ko kā īsto esam apliecina vaļējie logi mājas trešajā stāvā un sarkanās ķīniešu laternas. Spiežam attiecīgā stāva ieejas durvju pogu un gaidām metālisko durvju vēršanās signālu. Kāpjam augšup pa šaurām koka kāpnēm, īsti nezinot, kur un cik augstu būs jākāpj. Durvīs mūs jau gaida un sveicina ķīniešu sieviete, slepenā restorāna īpašniece. Viņa, vairākas reizes klanoties, ierāda mums galdiņu pie loga. Sajūtas mazliet kā spiegu filmā, jo ēstuve te nelegāla. Pat šķiet, ka kuru katru brīdi durvis varētu atspert policisti un uzlikt rokudzelžus gan ķīniešu ģimenei, kas mūs apkalpo, gan mums pašām.
Ļaujiet paskaidrot, kas te notiek. Labākā draudzene, kas Lisabonā dzīvo nu jau vairāk par gadu, reiz stāstīja par slepenām, tikai vietējiem zināmām ķīniešu ēstuvēm, kas iekārtotas dzīvokļos, pārsvarā "Martim Monez" imigrantu rajonā pilsētas centrā. Viņa uz tādām aizvesta jau kādas trīs reizes, un katra esot absolūts piedzīvojums. Portugāļu valodā tās sauc par "Chinês Clandestino", un izrādās, ka šīs lokācijas diezgan viegli var atrast arī internetā. Tā nu šo piedzīvojumu baudām kopā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
