Dūmvadi pirms apkures sezonas ir jāiztīra no sodrējiem, atgādina VUGD

VUGD apkopotā informācija liecina, ka ik gadu vairāk nekā 500 Latvijas mājokļu dūmvados deg sodrēji, kas var izraisīt un arī izraisa postošus ugunsgrēkus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis atzīst: "VUGD jauno apkures sezonu vienmēr gaida ar lielām bažām, jo diemžēl bieži cilvēku nevērīgās attieksmes dēļ izceļas postoši ugunsgrēki, kas nereti beidzas ar letālām sekām. Aicinām iedzīvotājus savlaicīgi parūpēties par drošību, iztīrot sodrējus no ēku dūmvadiem, kā arī veicot nepieciešamās apkures ierīču apkopes. Pareizi ekspluatētas apkures iekārtas palielinās siltuma atdevi! Atgādinām, ka visbiežāk cilvēki ugunsgrēkos iet bojā nevis sadegot, bet saelpojoties dūmus, jo nepamana ugunsgrēka izcelšanos, tāpēc, lai savlaicīgi pamanītu izcēlušos ugunsnelaimi, uzstādiet savos mājokļos dūmu detektorus!"

Lai, kurinot apkures ierīci, neaizdegtos sodrēji, tie no dūmvadiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Tās apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādāk. Ja gāzes apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

VUGD apkopotā informācija par pēdējām divām apkures sezonām rāda, ka aizvadītajā apkures sezonā ugunsdzēsēji glābēji saņēma 571 izsaukumu uz sodrēju degšanu māju dūmvados un nepareizas apkures sistēmas ekspluatāciju, sezonu iepriekš – 577 šādus izsaukumus. Visvairāk izsaukumu tika saņemti Rīgā un Rīgas reģionā, savukārt vismazāk Latgalē un Kurzemē.

Sadegot cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas, savukārt, var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

Papildu risku izcelties ugunsgrēkiem rada arī cilvēku neuzmanība un drošu apkures ierīču lietošanas noteikumu neievērošana. Baltmanis atzīst, ka apkures sezonā VUGD saņem vairākus izsaukumus, kuros iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība, jo mājokļos izveidojies piedūmojums: "Ugunsdzēsēji glābēji, dodoties uz izsaukumiem, sastopas ar situācijām, kurās apkures sistēma tiek nepareizi ekspluatēta, piemēram, pārkurināta krāsns, nepareizi izbūvēts dūmvads, pārāk ātri krāsnij aizvērts aizbīdnis vai apkures ierīce netiek izmantota atbilstoši noteiktajām prasībām."

Papildus ugunsdzēsēji glābēji aicina atcerēties, ka pie krāsns durvīm nedrīkst novietot degstpējīgus priekšmetus, krāsns durvis stingri jāaizver, uz krāsns nedrīkst žāvēt degtspējīgus priekšmetus, kā arī apkures ierīci nedrīkst pārkurināt.

"Uzsākot apkures sezonu, ir tikai dažas obligātās prasības, kas jāīsteno, lai pasargātu sevi, savus mīļos un mājokli no ugunsnelaimes. Iztīrīts skurstenis, veikta iekārtas tehniskā apkope un pārbaude, uzstādīts dūmu detektors un atbilstoša iekārtu ekspluatācija ir katra mājokļa saimnieka pienākums. Būsim atbildīgi un savlaicīgi rūpēsimies par drošību," aicina Baltmanis.

Lai šī apkures sezona norisinātos bez traģiskiem ugunsgrēkiem, līdz tās sākumam VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties par ugunsdrošību savos mājokļos – iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces, kā arī nodrošināties ar kvalitatīvu malku, briketēm, granulām utt. Bet ja nelaime tomēr notikusi, aicinām nekavēties, bet zvanīt 112, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu doties palīgā.