Nešķiros viens, maksās visi. Būtiskākais par obligāto bioatkritumu šķirošanu  (1)

Rīgā un Pierīgā tas nebūs nekas jauns, jo iespēja šķirot bioloģiskos atkritumus galvaspilsētas apkārtnē iedzīvotājiem dota jau divus gadus, uzsver SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. "Gribu uzsvērt vārdu "iespēja", jo, lai arī daži to pagriež kā pienākumu, par kuru sodīsim, diemžēl tā pagaidām iedzīvotājiem ir tikai iespēja, jo likumā kā pienākums tas nav minēts. Taču visiem operatoriem (atkritumu apsaimniekotājiem – red.) un pašvaldībām būs pienākums piedāvāt iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus. Vai cilvēki būs naski šo iespēju izmantot? No Rīgas un Pierīgas pieredzes izskatās, ka diez vai. Tāpēc mēs esam par to, ka jābeidz spēlēties ar to, ka tas ir pienākums operatoriem, bet ne iedzīvotājiem. Ja vieniem ir pienākums būt gataviem, sapirkt konteinerus, mašīnas un iet uz zaļiem mērķiem, tad arī iedzīvotājiem tas ir jādara obligāti," uzskata Aizbalts.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, no atkritumu šķirošanas būs divi galvenie ieguvumi. Pirmkārt, jo tīrāki būs sašķirotie bioloģiski noārdāmie atkritumi, jo vairāk tos varēs pārstrādāt kvalitatīvā kompostā, kuru pēc tam izmantot lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā utt. Otrkārt, sadzīves atkritumi vairs nebūs ar ēdiena paliekām, tādēļ arī no tiem vēl būs iespējams atšķirot plastmasu, kartonu un citus atkritumus, kurus neapzinīgie iedzīvotāji tur iemetuši. To, ko nevar pārstrādāt, var izmantot kā kurināmo, aizstājot kādu no fosilajiem kurināmajiem. "Tas ir īpaši vajadzīgs šobrīd, kad mums ir enerģētiskā krīze," skaidro Vesere. Pašlaik Jelgavā uzņēmumam "Gren" (iepriekš "Fortum") ir tiesības līdz 30 procentiem kurināmajā izmantot specifiski sagatavotus atkritumus. Tātad šis apjoms netiek apglabāts poligonos, savukārt iedzīvotājiem ir iespēja samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Cits, ne mazāk svarīgs, bonuss – ieraugot, cik daudz pārtikas tiek izmests atkritumos, cilvēki sāk mainīt savus paradumus, izmantot to lietderīgi un iepirkties gudrāk, skaidro Vesere.

Kā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, obligātajai bioatkritumu šķirošanai ir gan saprotamās, gan nesaprotamās puses. Saprotamā puse ir to šķirošana, lai dotu atkritumiem iespēju "otrreizējai dzīvei". "Nesaprotami ir tas, ka likumdevēji vēl nav izdomājuši, ko darīt ar privātmājām, jo cilvēkiem ir tradīcijas un privātmājās, it sevišķi lauku teritorijās, bioloģiskos atkritumus cilvēki jau kompostē paši. Mūsu valsts ir apsolījusi Eiropai dalīti vākt atkritumus, ir pateikusi arī, kādos procentos, bet ir jāsaprot, kā vienkāršāk uzskaitīt visus tos, kas mājās kompostēs paši, lai arī tas ieietu iekšā tajā kvotā un tiktu uzskaitīts."