Septembris. Otrdiena. Tallinas centrālais tirgus. Āboli, bumbieri, tomāti, gurķi, kartupeļi. Gailenes un baravikas plastmasas spainīšos. Mušmires nekur nemana.
Vaicāju tirgotājiem, vai tie nezina, kur tirgū atrast sēnes ar koši sarkanajām cepurēm. Vairums nezina. Kāda tirgus apmeklētāja, izdzirdot manu jautājumu, pie sevis novelk, ka tās var atrast mežā, nevis tirgū. Viena otru pavadām ar daudznozīmīgiem skatieniem.
Esmu nonākusi līdz gados vecākai krievu valodā runājošai tirgotājai, kas lieliski saprot, par ko es runāju. Un viņas acis iemirdzas. Sieviete norāda uz tukšu leti. Izrādās, ka šajā vietā sēnes tirgo kāda sieviete, vārdā Olga. Bet – tikai pēc pasūtījuma. Otrdienas pusdienlaikā indīgo sēņu tirgotāja jau ir projām. Ar plēvi pārklātā lete ir tukša.
Zem letes
Gados vecākā tirgotāja ķeras pie telefona. Krieviski saka, ka mani interesējot trīs vai četras mušmires. Olga tās tirgo par 10 eiro kilogramā. Sola atbraukt ar preci nākamajā dienā agri no rīta.
Atgriežos tirgū trešdien pulksten astoņos. Lete, kas vakar bija vientulīgi tukša un klusa, nu izskatās pavisam citādi: priekšplānā gaileņu un baraviku kalni, aiz tiem slejas dārzeņu grēdas. "Vai jūs tirgojat mušmires?" es vaicāju. Olga pagriežas pret sievieti, kas tirgojas ejas pretējā pusē un ar kuras palīdzību es pasūtīju sēnes, un precizē krievu valodā: "Vai tā ir viņa?"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
