Kuras valstis nākamgad vairs negaidīs tūristus?  (4)

Itālija, Nīderlande, Horvātija, Spānija, Grieķija, Indonēzija – šīs tūristu iecienītās valstis vairs nebūt nav romantiskie galamērķi, ko redzam sociālo mediju estētiskajās fotogrāfijās. Šobrīd tās cīnās ar milzīgām tūristu masām, kas burtiski "noslauka" visu savā ceļā. Vietējo kultūru un tradīcijas, arhitektūras pieminekļus, dabas objektus, bet pēc sevis atstāj tikai atkritumus un vilšanos. Sūdzības par tūristu neizdarībām un pat vandalismu ar katru gadu vairojas, arī šogad daudzas valstis ziņoja par nepatīkamiem starpgadījumiem, ko izraisījuši ceļotāji.

Simbolu grebšana uz Pizas torņa un Kolizeja sienām, skulptūru neatgriezeniska bojāšana, kāpšana strūklakās, tempļu demolēšana, gulēšana Eifeļa tornī, smilšu zagšana, sarakstu varētu turpināt vēl un vēl – tūristi kļūst aizvien neiecietīgāki un vulgārāki, apdraudot vēsturisko mantojumu un apkārtējos cilvēkus. Par skaļākajiem tūristu "nedarbiem" var izlasīt šeit.

Rezultātā, tūristu masas, kuras ar katru gadu kļūst lielākas un nevaldāmākas, aktualizēja jautājumu par virstūrisma negatīvo pusi. Ar virstūrismu cīnās ne tikai valdības, ieviešot arvien jaunus ierobežojumus un regulas, bet arī vietējie iedzīvotāji, kuri dodas protestos.

Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas datiem, no 2023. gada janvāra līdz jūlijam starptautiskos ceļojumos devušies 700 miljoni cilvēki, kas ir par 43 procentiem vairāk nekā šajā pašā periodā iepriekšējā gadā. Dati liecina, ka jūlijs bija noslogotākais mēnesis – tika reģistrēti 145 miljoni starptautisko ceļotāju.

Kamēr daudzām valstīm plaukstošā tūrisma nozare palīdz atkopties pēc smagās pandēmijas, tikmēr citiem tūrisms ir kļuvis par sērgu. Piemēram, viena no populārākajām Grieķijas salām Parosa vasarā pārvēršas par neizbrienamu tūristu pūli, vietējo dzīvi padarot par murgu. Rezultātā 2023. gada vasara Parosā tika aizvadīta "dvieļu sacelšanās" zīmē – vietēji iedzīvotāji protestēja pret komercializētajām pludmalēm, kur sauļoties drīkst tikai par maksu uz speciāli tam paredzētiem sauļošanās krēsliem, liedzot iespēju gulšņāt uz dvieļiem. Galu galā valdība solīja ierobežot viesnīcu un bāru teritoriju pludmalēs, atbrīvojot vietu vietējiem atpūtniekiem.

Arī Amsterdamas vietvara un iedzīvotāji šogad uzsāka cīņu pret virstūrismu. Pilsētas valdība nolēma "sarkano lukturu" rajonu pārcelt uz Amsterdamas nomali. Tika izveidota arī kampaņa, kas aicināja britu tūristus nepārvērst Amsterdamu par vecpuišu ballītes epicentru. Savukārt vietējie iedzīvotāji pilsētvidē izveidoja foto izstādi, ar kuras palīdzību vēlējās parādīt, ka Amsterdama nav tikai tūristu galamērķis, šeit dzīvo arī vietējie, kurus ir jāciena. Vairāk par Amsterdamas cīņu pret virstūrismu lasi šeit.

Amsterdama kļuva par vienu no pirmajām pilsētām, kas aizliedza lieliem kruīza kuģiem pietauvoties pilsētas centrā. Savukārt Neapole uzsāka cīņu ar bagātnieku superjahtām, aizliedzot ostā iebraukt jahtām, kas garākas par 75 metriem, ziņo "Euronews".

Lai ierobežotu tūristu plūsmu, daudzos apskates objektos šogad tika ieviesta ieejas maksa, tostarp leģendārajā Romas Panteonā, kas ir viens no populārākajiem apskates objektiem Itālijā, vēsta "Reuters".

Tāpat valstis turpina ieviest jaunas vai paaugstināt esošās tūrisma nodevas. Par nodevas ieviešanu paziņoja arī Venēcija, kura jau krietnu laiku cīnās ar virstūrismu. No 2024. gada par ieeju pilsētas centrā būs jāmaksā 5 eiro. Savukārt par šobrīd aktuālākajām tūrisma nodevām vari lasīt šeit.

Tūrisma nodevas un aicinājumi cienīt vietējos iedzīvotājus nav vienīgais veids, kā dažādu valstu un pilsētu vadības cenšas ierobežot tūristu skaitu. Daudzos populāros galamērķos tiek ieviesti arī strikti ierobežojumi, tostarp "Airbnb" īstermiņa īrei. Piemēram, iecienītajā Horvātijas pilsētā Dubrovnikā ir aizliegts pa seno bruģi vilkt čemodānu uz riteņiem. Savukārt Spānijas kūrortā Maļorkā tika aizliegts pa ielām staigāt kailiem vai puskailiem.

Taču visvairāk ar tūristu pieplūdumu cīnās Itālija. Šobrīd visos 14 Itālijas administratīvajos centros ir ieviesti ierobežojumi "Airbnb" īstermiņa īrei. Bari, Boloņa, Kaljāri, Katānija, Florence, Dženova, Mesīna, Milāna, Neapole, Palermo, Kalabrija, Roma, Turīna un Venēcija ir noteikušais, ka minimālais uzturēšanās laiks īres mītnē ir divas naktis. Turklāt Florence un Roma vairs neļaus reģistrēt jaunas īres mītnes pilsētas vēsturiskajā centrā. Vairāk par jauniem "Airbnb" ierobežojumiem lasi šeit.

Ierobežojumi skar ne tikai īri. Piemēram, gleznainajā Portofino nācās ieviest naudas sodu 275 eiro apmērā par pārāk ilgu fotogrāfiju uzņemšanu populārākajās vietās, jo tas traucē satiksmi un gājēju plūsmu. Amalfi piekrastē pērn ieviesa numurzīmju sistēmu, lai kontrolētu ceļotāju skaitu, kas vienā dienā apmeklē iecienīto galamērķi. Vairāk par ieviestajiem ierobežojumiem lasi rakstā "'Brauciet mājās!': populāri galamērķi, kas vairs negaida tūristus".

Tūrisma nozarē arī nākamais gads solās būt noslogots un izaicinājumiem pilns. Nekas neliecina, ka ceļotāju skaits varētu samazināties, neskatoties uz nemitīgu cenu kāpumu. Protams, ikviena valsts priecājas uzņemt viesus, tikai jāpatur prātā, ka jābūt pieklājīgam viesim, kurš ar pietāti izturas pret vietējo kultūru un cilvēkiem.