Jau vairāk nekā nedēļu Talsu novads sociālajos medijos seko līdzi kāda suņa dzīvesstāstam. No nosalšanas Čapīti paglāba tikai iedzīvotāju nevienaldzība, kas nepadodoties vairāku dienu garumā suni meklēja. Šobrīd stāsts ir ar laimīgām beigām – suns ne tikai atradis jaunas mājas, bet tajā ģimene uzņēma arī Čapīša draugus kaķus – taču, sekojot suņa dzīves stāstam, pārmetumus šobrīd saņem Talsu novada pašvaldības dzīvnieku patversme “Ausma”.
Čapītis ir augumā mazs sunītis ar iesirmu bārdiņu. Ceļš pie vetārsta nu jau viņam ierasts, jo pēc vairākām salā klaiņojošām dienām dzīvniekam jāatgūst veselība. Iepriekšējā saimniece viņu dēvēja par Čipīti, bet, to pat nenojaušot, jaunie saimnieki viņu nosauca par Čapīti. "Viņš staigāja pa istabu, vienkārši viņam nadziņi pa laminātu "čap, čap, čap". Tad iesaucām par Čapiņu," saka Madars Raspopovs, Čapīša jaunais saimnieks.
Čapīti salā gandrīz nekurienes vidū pamanīja kāda sieviete, kas to publicēja sociālajos medijos. Viņu pašu nobijies sunītis sakoda. Bet Mārīte Priede saprata, ka dzīvnieku nevar tur atstāt. "Man likās, tas nav normāli. Es nevaru ieiet gulēt, kad ārā ir nereāli auksts, tu nevari rokas paņemt un šādi paturēt, uzreiz jau salst. Man bija žēl, es to nevaru tā," saka labdarības grupas "Cerība, ticība labajam" dibinātāja Mārīte Priede.
Mārītei pievienojās domubiedri, otrajā dienā Čapīti atrada. Viņš nokļuva pagaidu mājās, taču, kamēr meklēja saimnieku, Madars Raspopovs, kam suns pieķērās, saprata, ka negrib dzīvnieku nodot. Tā kā ģimenei jau ir vairāki suņi un kaķi, vietējā sabiedrība palīdz gan ar naudas, gan malkas un pārtikas ziedojumiem, kā arī dzīvnieku sapucējuši. "Dzīvnieciņš ir, viņam jāpalīdz, tāpēc arī to daru. Daudz jāstrādā, tad visiem sanāk."
Priede: "Cilvēkiem tagad ir viegli – es tev iedošu 10, 15 eiro, noziedošu, dzīvo! Bet reāli viņiem jau pēc tam ir vēl gadus desmit, varbūt pat ilgāk par viņiem jārūpējas. Tāpēc gribas, lai tas nepaliek kaut kur aizmirstībā, bet lai par to runā."
Meklējot Čapīša iepriekšējos saimniekus, izrādījās, ka pašās decembra beigās patversmei viņu un vēl divus kaķus nodevusi kāda seniore, kura pati reizēm palikusi neēdusi, bet dzīvniekiem atdevusi visu. Sociālie apstākļi lika mainīt dzīvesvietu, kur mazajiem draugiem vietas vairs nebija. Bet pie patversmes vārtiem suns izmuka.
Patversmes darbinieki palīdzēja arī Čapīša meklēšanā, taču neatklāja, ka tas ir viņu pazudušais suns. Par to šobrīd viņi saņem lielākos pārmetumus. "Tas ir kā vecam cilvēkam vai jebkuram cilvēkam, kurš mīl savus dzīvniekus, nocirst roku. Labprātīgi atdot patversmei dzīvniekus, un jūs vienkārši pazaudējat to dzīvnieku. Vai tiešām, ja patversme pateiktu, ka no viņiem izbēga suns, kāds nepalīdzētu meklēt vai kāds viņus nosodītu? No privātmājām arī suņi pazūd. Tieši tāpēc man liek domāt to, ka tas ir darba stils, kādā patversme strādā," saka Gajanē Cgojeva, talsiniece.
Patversme savu kļūdu atzīst, bet skaidro, ka izmukušo suni meklējuši pilsētā un nav iedomājušies, ka augumā neliels, 12 gadus vecs suns spēj aiziet tik tālu. Tā saprot, ka kļūdījusies, nepubliskojot informāciju par izmukšanu, mainīšot procesu, kā turpmāk dzīvnieku no mašīnas pārvieto uz voljēru. "Iespējams, ka šādi mazāki suņi tiks pārvietoti jau ar visu būri. Lielākiem ir nedaudz cita specifika, viņi var būt agresīvāki, bīstamāki, spēcīgāki, tāpēc viņus atkal citādāk," saka dzīvnieku patversmes "Ausma" vadītājs Oskars Mellers.
Turot kundzei doto solījumu, sunim un diviem kaķiem tiktu meklētas kopējas mājas, taču patversmes vadītājs atzīst, ka realitātē tās atrast būtu grūti. "Viņi visi ir pieauguši, ar saviem raksturiem – tas ir diezgan neticami, ka kāds būtu paņēmis. Šajā gadījumā šis ir beidzies daudz labāk, nekā vispār varēja iedomāties. Tomēr viņi visi ir kopā vienā mājā, vienā ģimenē."
Viens no kaķiem gan šobrīd devies mūžībā. Iespējams, stress un pārmaiņas viņam saasināja veselības problēmas. Tikmēr patversme šobrīd saņem gan daudz nosodījuma, gan arī pozitīvu pieredzes stāstu.