Rīgā izķer vietas latviešu valodas kursos; budžets netiek līdzi pieprasījumam  (2)

Problēmu "Delfi Life" aktualizē saistībā ar stāstu par Māru Maklaflinu-Teilori (McLaughlin-Taylor), kura pirms četriem gadiem no ASV pārcēlās uz dzīvi Latvijā – kopā ar savu amerikāņu izcelsmes vīru Dalasu. Māra atklāja, cik grūti viņiem klājies sākumposmā, kad nezini, kur un kādi dokumenti kārtojami, ka latviešu valodas kursi ir teju neiespējamā misija, bet, kad it kā ir atrasti, izrādās, ka pasniedzēji vai nu neprot angļu valodu, vai arī neprot strādāt ar cilvēkiem. Lūdzām Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) pastāstīt par to, kā iestādei veicas ar svešzemnieku integrēšanu Latvijas sabiedrībā.

• Ar Māras stāstu vari iepazīties šeit.

Kā norāda SIF sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Sarkanābola, lielākā daļa šo cilvēku, ierodoties Latvijā, nepārzina latviešu valodu. Turklāt valsts valodas zināšanu trūkums, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem nespējai iegūt darbu. Vairumā rietumvalstu un arī kaimiņzemē Igaunijā ir izveidota sistēma, kā iebraucējiem apgūt valsts valodu, tostarp veicinot kultūrintegrāciju. Latvijā kursu pieejamība līdz šim bijusi sporādiska, nevis viegli pieejama katram, kurš vēlas apgūt mūsu valsts valodu.