Stāsts par Austrijas briesmoni Jozefu Friclu, kurš 24 gadus turēja gūstā savu meitu

Kāds viņš bija?

Jozefs Fricls piedzima Austrijā 1935. gadā un savu bērnību aizvadīja bailēs. Tā bija nemierīga un vardarbīga. Viņš uzauga ar māti Mariju, savu tēvu nepazīstot. Marija pret dēlu izturējās visai nežēlīgi. Pēc Fricla pusmāsas teiktā, “viņu audzināja ar dūri, gandrīz katru dienu sitot, līdz viņš kļuva melns un zils”. Daudzas desmitgades vēlāk psihiatrs tiesas prāvā liecināja, ka Jozefs bērnību pavadīja “smagā nemiera stāvoklī”, jo viņa māte neizrādīja nekādu mīlestību, bieži viņu atstāja pilnīgi vienu. Viņš bija savādnieks un diezgan liels vientuļnieks, bet tad 21 gada vecumā apprecēja Rozmariju, ar kuru kopā nodzīvoja 51 gadu. Kāzu dienā viņai bija 17. Mazizglītota. Apmācīta par palīdzi virtuvē, un Fricls bija viss, kas viņai bija. Tajā laikā viņš strādāja par elektroinženieri un bija “ļoti inteliģents”, kā daži vēlāk sacīs.

Rozmarijas spējas viņš augsti nevērtēja, tāpēc kontrolēja katru viņas dzīves sīkumu. Viņu starpā neeksistēja domstarpības – notika tā, kā teica vīrs. Rozmarijas māsa intervijā teikusi: “Klau, ja ģimenes ballītēs es pati baidījos un nejutos pārliecināta par to, vai drīkstu pateikt ko tādu, kas viņu varētu aizvainot, tad varat tikai iedomāties, kā tas bija sievietei, kura pavadīja ar Friclu tik daudzus gadus.” Lai gan viņu attiecības bija saspringtas, pāra laulībā dzima septiņi bērni. Viens no tiem – Elizabete.

Pazušana bez pēdām

Kad viņš pārnāca no darba, bērnu draugiem bija nekavējoties jāpamet māja. Kad viņš ienāca istabā, bērniem bija jāietur kapa klusums. Ja viņi neievēroja noteikumus vai aizmirsa pateikt “lūdzu” vai “paldies”, Fricls sita. Tas tāpēc, lai “uzturētu disciplīnu”. Tomēr savas seksuālās tieksmes pirmo reizi pret Elizabeti viņš izrādīja, kad meitenei bija apmēram 11 gadu. Viņu izvaroja. Pēc notikušā Elizabete nevienam par to nestāstīja, un vairākas nedēļas Fricls meiteni lika mierā, bet tad tas atkārtojās atkal.