Bērnībā pārdotas gruzīnu dvīnes pēc daudziem gadiem atkal satiek viena otru

Dvīnes speciāli aizceļoja no Gruzijas uz Vāciju cerībā beidzot satikt savu bioloģisko māti. Divus gadus viņas kopīgiem spēkiem centušās saprast, kas tad īsti viņu dzīves sākumā notika. Māsas nonāca pie secinājuma, ka viņas ir tikai dažas no desmitiem tūkstošu citu cilvēku, kuri tika pārdoti, būdami vēl zīdaiņa vecumā. Neskatoties uz oficiālajiem mēģinājumiem izmeklēt notikušo, neviens vēl nav saukts pie atbildības.

Stāsts aizsākās, kad meitenēm bija 12 gadu. Eimija, skatoties TV šovu "Georgia's Got Talent" ("Gruzijai ir talants") ieraudzīja meiteni, kas izskatījās tieši tāpat kā viņa, pilnīgi identiski. Radinieki zvanījuši mātei un vaicājuši, kādēļ Eimija uzstājas zem cita vārda.

Pēc septiņiem gadiem Ano tika atsūtīts video, kurā redzama viņas dvīņu māsa, durot uzacī pīrsingu. Ano saprata, ka abas izskatās vienādi un centās meiteni atrast. Ar draugu palīdzību viņas sazinājās "Facebook". Kā izrādījās, māsas viena otru jau ilgi bija meklējušas.

Atklājās, ka viņām ir daudz kopīga – arī dzimšanas vieta –, tomēr datumi atšķīrās par pāris nedēļām. Līdzību bija tik daudz, ka šaubu nebija. Pat ģenētiski iedzimta slimība viņām bija viena un tā pati – kaulu disfunkcija jeb displāzija.

Kad māsas pirmo reizi satikās Rustaveli metrostacijā Tbilisi, meitenes uzreiz saprata, ka ir māsas. Nolūkā konfrontēt savu ģimeni, viņas atklāja patiesību, proti, ka tikušas adoptētas atsevišķi, ar dažu nedēļu nobīdi. Meitenes atrada arī savas dzimšanas apliecības, un tajās varēja lasīt, ka dvīņu dzimšanas datumi bija kļūdaini.

Sieviete, kura adoptēja Eimiju, pati nevarēja dabiskā ceļā kļūt par māmiņu. Viņai padomu devusi kāda draudzene, rekomendējot doties uz vietējo slimnīcu, jo tur esot "negribēti bērni". Par tiem tikai jāsamaksā ārstiem un vari ņemt mājās! Arī otras meitenes mammas stāsts ir līdzīgs.

Vienlaikus neviena no ģimenēm, kuras adoptēja meitenes, nezināja, ka viņas ir dvīnes un arī neapzinājās, ka tas, ko dara, nav legāli. Gruzijā tajā laikā notika nemieri, bet daudzi slimnīcas darbinieki šo rūpalu uzskatīja par pieņemamu.

Atrodot "Facebook" grupu, kurā čato nelegāli pārdoto bērnu ģimenes, kāda jauna sieviete rakstīja, ka viņas māte 2002. gadā laida pasaulē dvīnītes, taču viņai pateikts, ka bērni nomira. Rakstītāja izrādījās Vācijā dzīvojoša sieviete, Eimijas un Ano bioloģiskā vecākā māsa. Visu trīs sieviešu mammu sauc Azu, un to apliecināja arī veiktais DNS tests.

Konkrētajā gruzīnu valodas "Facebook" grupā rindojas neskaitāmi ieraksti, kuros sievietes vēsta, ka viņām slimnīcās pateikts – jūsu bērns nomira. Taču šīs nāves nav reģistrētas, kas nozīmē, ka bērni vēl joprojām varētu būt dzīvi.

Grupu izveidoja žurnāliste Tamuna, kura pati vēl joprojām meklē savu īsto māti un ir palīdzējusi meklējumos simtiem citu ģimeņu. Viņa bija tā, kas atklāja melno adopcijas tirgu Gruzijā no 1950. - 2005. gadam. Tā esot bijusi vesela sistēma, un iesaistītie bija dažādu līmeņu sabiedrības grupas. Tamuna secinājusi, ka daudziem vecākiem, kuri lūguši, lai viņiem parāda bērnu līķus, tika teikts, ka tie jau ir aprakti slimnīcas zemē, taču kapsētas Gruzijas slimnīcās nekad nebija eksistējušas.

2005. gadā Gruzijā tika mainīti tiesību akti par adopciju. 2006. gadā pastiprināja likumus, kas vērsti pret cilvēku tirdzniecību, tādējādi apgrūtinot nelegālo adopciju.

Dvīņumāsu atkalsatikšanās ar savu īsto māti meitenēm bija emocionāls mirklis. Māte, abas savas meitas apkampusi, stāvēja un nespēja parunāt vairākas minūtes.

Saskaņā ar mātes atmiņu stāstu, Azu pēc dzemdībām nonākusi komā. Kad pamodusies, slimnīcas personāls sievietei teicis, ka mazuļi nomiruši drīz pēc piedzimšanas.

2002. gadā Gruzijas valdība uzsāka izmeklēšanu par bērnu tirgošanu. Gruzijas varasiestādes medijam BBC ziņoja, ka ticis runāts ar vairāk nekā 40 cilvēkiem, taču visas šīs lietas esot pārāk senas, dati izzuduši.

2003. gadā veiktajā izmeklēšanā par starptautisku bērnu tirdzniecību tika arestēti vairāki cilvēki. Savukārt 2015. gadā, pēc vēl vienas izmeklēšanas, Gruzijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Rustavi dzemdību nama ģenerāldirektors Aleksandrs Baravkovs ticis arestēts, bet vēlāk atbrīvots un atgriezās darbā.