Ar atziņām "Kur paliek laiks?", "Sasodīts, kā laiks skrien!" un "Visa par daudz!" pēdējo gadu laikā saskārušies daudzi. Tiešām, kur paliek mūsu laiks?
Šķietami esam apveltīti ar virkni tehnoloģisko atvieglojumu, sākot ar sadzīves tehniku, kas mūsu vietā mazgā veļu, tīra grīdas un pat mazgā logus, un beidzot ar viedierīcēm, elektroniskajiem kalendāriem, kaloriju, ovulācijas, miega un ūdens patēriņa kalkulatoriem, mākslīgā intelekta vadītām ierīcēm un aplikācijām. Taču, jo vairāk izmantojam tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, jo mazāk laika mums atliek. Dzīvojam tik attīstītā laikmetā, taču laika, šķiet, ir mazāk nekā mūsu priekštečiem, kas kopš agra rīta medīja, tīrīja, mazgāja, audzināja pulku bērnu un tumšajās stundās vakarēja pie pavarda.
Mūsu senčiem atšķirībā no mums piederēja milzu bagātība – laiks. Izrādās, mēs diendienā uzņemam informācijas apmēru, kas ir ekvivalents 174 laikrakstiem uz vienu cilvēku dienā. Tik daudz laikrakstu savulaik cilvēks, iespējams, pat visa gada laikā neizlasīja. Mūsu laiks tiek iesūkts informācijas aprites menajā caurumā, un fakti to apliecina – tiek lēsts, ka 90% pasaules datu radīts tikai pēdējo divu gadu laikā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
