Lai mājas smaržotu pasakaini arī bez ķīmiskām vielām

Sastāvdaļu veikalos nopērkamajos produktos ir ārkārtīgi daudz, un ražotāji ne vienmēr tās norāda. Tie visbiežāk paslēpušies vārdā "fragnance" jeb smaržvielas.Turklāt, kad gaisa atsvaidzinātāja emisijas reaģē ar ķīmiskām vielām, kas jau atrodas gaisā, piemēram, ozonu, tās var radīt kaitīgus gaistošos organiskos savienojumus (GOS). Piemēram, benzolu, toluolu un formaldehīdu. Lai istaba allaž smaržotu:

Raiens Salivena, asociēts profesors Ķīmijā no Kārnegija un Melona Universitātes, stāsta –, lai novērstu netīkamu smaku, jāsaprot, no kurienes tā nāk. Regulāra tīrīšana, izmantojot videi draudzīgus produktus, ir svarīga, taču nav nepieciešams sterilizēt visu māju ar rūpnieciskiem dezinfekcijas līdzekļiem tikai tamdēļ, ka šādu līdzekļu izmantošanu asociē ar tīrību vai uzkopšanu.

Ķīmisku vielu izmantošana, kas nodrošina spodrību, patiesībā ir pretrunā tam, ko ķīmiķis uzskatītu par patiesi tīru, proti, uz tīras virsmas neatrastos ķīmiskas vielas. Smaka rodas, ja regulāri neiznes atkritumus un ja tvertne nav noslēgta ar vāku. Pret netīkamo aromātu var līdzēt melnā ogle. Pāris tabletes novieto tur, kur mēdz sasmakt – zem izlietnes, apavu plauktā, pie miskastes. Tās smārdu absorbēs. No ēdiena aromātiem uz virsmām var atbrīvoties talkā ņemot dzeramo sodu vai balto etiķi.

Salivens stāsta, ka, ikreiz dedzinot sveces vai vīraku, rodas neliels gaisa piesārņojums. Pētījumos gan secināts, ka aromātisko sveču dedzināšanā ietekme uz veselību ir neliela, jo emisijas ir diezgan niecīgas. Bet tāpat uzmanība jāpievērš telpas izmēram un dedzināto svecīšu skaitam. Ekoloģiskā bezpeļņas organizācija "Green America" iesaka dedzināt sveces, kas izgatavotas no atjaunojamiem avotiem, piemēram, 100 procentu augu bāzes vai bišu vaska, kā saturā ir dabīgās aromātiskās un ēteriskās eļļas.

Aromātisko kociņu vietā pats mājās var pagatavot smaržīgu novārījumu. Būs vajadzīgas citrusaugļu miziņas, garšvielas pēc izvēles, vaniļas ekstrakts. Var izmantot arī skujas, ābolus, dzērvenes, spēcīgākam aromātam – rozmarīnu. Ir vaļa eksperimentiem, līdz rodas tīkamais aromāts! Visu vāra uz lēnas uguns, pieskatot, lai ūdens katliņā neiztvaikotu un sastāvdaļas nepiedegtu. Vilinošā smarža ielavīsies katrā istabas stūrītī un uzkavēsies no vienas līdz trim stundām.

Daži vides speciālisti kritizē ēterisko eļļu ražošanu, jo tām ir nepieciešams ievērojams augu izejvielu daudzums, lai iegūtu pietiekamu koncentrāciju. Tomēr parasti tās ir droši lietot nelielos daudzumos, lai istaba patīkami dvesmotu. Lai smaržu saglabātu ilgāk, dažus pilienus var uzpilināt uz filca paliktņa, un paslēpt to istabas kaktos vai mēbelēs, piemēram, palīmēt zem galda vai ielikt plauktā. Cilvēkiem ar elpceļu slimībām, piemēram, astmu, eļļas var būt kairinošas. Mājdzīvnieku īpašniekiem tās jālieto uzmanīgi, jo dažas, piemēram, krustnagliņu, eikaliptu un ģerāniju, var būt kaitīgas četrkājainajiem.

Tas ir mīts, ka telpaugi attīra gaisu no piesārņotājiem, bet taisnība, ka izdaiļos jebkuru palodzi un reibinās ar saldenu aromātu. Audzēt var arī kulinārijas garšaugus, piemēram, baziliku, rozmarīnu vai oregano. No ziedošiem telpaugiem degunu palutinās, piemēram, jasmīns, gardēnija, stefanote jeb Madagaskaras jasmīns, pavasarī – narcises vai hiacintes. Priecēs gan acis, gan degunu un garšvielas var noderēt kulinārijas brīnumiem!