Nereti nācies dzirdēt, ka pilsētā ūdeni no krāna dzert nedrīkst, jo tajā mēdz būt hlors un kādās tik vēl kaitīgas vielas. Taču vai tā ir taisnība? "Delfi" veica eksperimentu, laboratoriski pārbaudot biroja krāna ūdeni, ūdeni no pudeles, kas nopērkama veikalā, un no "Delfi" birojā uzstādītā ūdens "bunduļa".
Visu "Delfi" veikto eksperimentu un tā gaitu vari lasīt šeit. Ūdens analīzes tika pētītas ar RTU pētnieka Sanda Dejus palīdzību.
Dejus pastāstīja, ka ūdens elektro vadītspēja ir atkarīga no ūdenī izšķīdušo sāļu daudzuma – jo cietāks ūdens, jo labāk tas vadīs elektrību. Kā arī sāļiem bagātāks ūdens nāks cilvēka veselībai tikai par labu – kalcijs kauliem, magnijs muskuļiem un smadzenēm. Vienīgais mīnuss var būt, ka tējkanna, boileris var ātrāk aizkaļķoties.
Paaugstināts amonija līmenis signalizē pa to, ka akā vai ūdensapgādes sistēmā var būt nonācis kaut kas no notekūdeņiem, bet nitrātu un nitrītu jonu līmenis var liecināt par iespējamu mēslošanas līdzekļu klātbūtni. Ar "Delfi" biroja virtuves krāna ūdens tīrību viss ir kārtībā, jo visas vērtības ir zemas.
Mikrobioloģiskajās analīzēs pirmie divi rādītāji – "escherichia coli" skaits un koliformu skaits – norāda, vai ūdenī ir nonākuši notekūdeņi vai fekālais piesārņojums. "Te ir nulles, tātad viss ir kārtībā, ūdenī nav mikroorganismu, kas varētu apdraudēt cilvēka veselību. Kopumā krāna ūdens analīzes ir tādas, kādām tām jābūt, – šo ūdeni var droši dzert!" mudina Sandis. Visu par ūdens attīrīšanas procesu vari lasīt, spiežot šeit.
"Kārtējo reizi ir pierādījies, ka krāna ūdens ir drošs lietošanai uzturā, tas ir ne tikai svaigāks, bet bieži vien arī sāļiem bagātāks nekā pudelēs pildītais ūdens. Kāpēc gan to nelietot?" rezumē Sandis.
Lielā ūdens pudele
"Delfi" birojā uzstādītais avota ūdens "bundulī" esot sāļiem nabadzīgs, stāsta Sandis. Tā kā sāļu saturs šajā ūdenī ir nelīdzsvarotāks, ūdens veicina koroziju, taču cilvēka veselībai tas nekādu kaitējumu nenodara, arī iespējamā piesārņojuma te nav. Aparātā arī ir iebūvēts ozona ģenerators, kas automātiski attīra iekārtu. Šeit mikroorganismu koloniju skats bija palielināts, jo ūdens kādu laiku pastāvējis birojā. Tā kā birojā ir samērā silts, tā ir mikroorganismiem labvēlīga vide, kurā vairoties. "Cauruļvados pazemē noteikti ir vēsāk, tur vairoties negribas, to redzējām krāna ūdens analīzēs," skaidro Sandis.
Ūdens pudelē
Pēc analīzēm varēja secināt, ka ūdens pudelēs pildītajam ūdenim elektrovadītspēja ir lielāka, tātad tas, iespējams, ir minerālūdens, un tajā ir vairāk izšķīdušu sāļu. Lai arī mikroorganismi ūdenī pudelē gan spēcīgi savairojušies, Sandis stāsta: "Tā kā mūsu organismā ir miljoniem mikroorganismu, nedomāju, ka šis ūdens nodarītu kādu skādi, sliktākais – varbūt nedaudz sagrieztos vēders, bet ļoti šaubos. Ir skaidrs, ka pudele kādu laiku stāvējusi mikroorganismiem pateicīgā vidē – ir bijis siltums un daudz sāļu, ar ko baroties." Taču tā kā pirmie divi rādītāji ir pa nullēm, šis ūdens ir drošs lietošanai.
Taču "IFLScience" vēsta, ka pudeli, pildītu ar ūdeni, tiešos saules staros atstāt gan nedrīkst. Jauni pētījumi liecina, ka saules gaismas iedarbībā, plastmasas ūdens pudeles izdala dažādus gaistošos organiskos savienojumus.
Šie savienojumi ir ķīmiskas vielas, kas viegli iztvaiko istabas temperatūrā un var būt sastopami daudzos produktos, to starp degvielā, šķīdinātājos, krāsās un tīrīšanas līdzekļos. Tos var atrast arī plastmasas iepakojumos, piemēram, tajos, kurus izmanto, lai iepildītu ūdeni vai pārtikas produktus. Liela daļa ir nekaitīgi, taču dažiem var būt īstemiņa un ilgtermiņa ietekme uz veselību.
Jaunā pētījumā zinātnieki no Ķīnas pakļāva sešu veidu plastmasas pudeles ultravioletā-A starojuma un saules gaismas ietekmei. Viņi atklāja, ka šajā procesā izdalās organisko savienojumu maisījumi, kā alkāni, alkēni, apirti, aldehīdi un skābes. Kā arī tika konstatēti dažādi ļoti toksiski, pat kancerogēni un n-heksadekāni organiskie savienojumi.
Lai arī briesmas no viena malka piesārņota ūdens ir minimālas, pētnieki konstatējuši, ka ilgstoša to iedarbība var radīt kumulatīvus riskus veselībai. Taču pētnieki uzsvēra, ka risks ir salīdzinoši neliels, jo arī ķīmisko vielu daudzums, kurš izdalījās no pudeles, ir salīdzinoši neliels.
Visas pudeles, kas tika izmantotas pētījumā, bija PET, taču organisko savienojumu koncetrācija tajās atšķīrās, tas saistāms ar dažādiem ražošanas procesiem un piedevām. Šo ķīmisko vielu izdalīšanos no pudeles visdrīzāk izraisīja fotodegradācija, kurā, iedarbojoties gaismai, noārdās plastmasas struktūra.
Saules gaisma nav vienīgā, kas var ietekmēt plastmasas pudeles "veselību". Iepriekšējie pētījumi liecinājuši, ka, atstājot ūdeni plastmasas pudelē vien dienu, tajā var iesūkties simtiem ķimikāliju. Dažām no tām ir arī potenciāli kaitīga ietekme, un tās var iejaukties hormonālajā sistēmā.
Tā pat ir arī daži pētījumi, kas liecina, – plastmasas pudeļu sildīšana var radīt problēmas. 2020. gada pētījumā konstatēts, ka Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajā sterilizācijas procesā, zīdaiņu pudelēs izdalās no 1,3 līdz 16,2 miljoni mikroplastmasas daļiņu.
