Apmeklējot vietējo fermu, Āfrikas valsts Ugandas uzņēmēja Džūljeta Tumesīme apjauta, ka milzīgs daudzums banānu stublāju vienkārši tiek izmesti. Meklējot veidu, kā samazināt izšķērdību, viņa ķērās pie novatoriskas biznesa idejas – veidot matus no banāniem.
Gandrīz desmit gadus vēlāk, Džuljeta tagad ir uzņēmuma "Cheveux Organique" izpilddirektore un līdzdibinātāja. Uzņēmums ražo matus, kas izgatavoti no banānu šķiedrām. Tā ir kā alternatīva sintētiskiem matiem, ko izmanto pieaudzēšanā, vēsta CNN.
Mati pieaudzēšanai vai parūkām parasti tiek izgatavoti no cilvēku matiem vai sintētiskiem materiāliem, piemēram, neilona, poliestera, akrila vai citiem. Skaidra lieta, ka pieaudzēšana no dabiskiem matiem maksā milzu naudu – no sintētiskajiem materiāliem mazliet lētāk, tomēr atšķirību kvalitātē var ieraudzīt pat nevērīgākā acs. Sintētika ir daudz lētāka, taču bioloģiski nenoārdās, un daži matu pieaudzēšanas entuziasti mēdz sūdzēties, ka sintētiskie mati kairina galvas ādu.
"Esmu runājusi ar draugiem, kolēģiem un jautājusi gan vīriešiem, gan sievietēm, kā viņi atbrīvojas no pieliktajiem matiem, kad tos izņem," stāsta idejas autore. "Liela daļa tos vienkārši izmet miskastē. Cilvēki neapzinās, ka uz galvas nēsā plastmasu, kas var kairināt ādu un rada piesārņojumu." Džūljetas un viņas komandas mērķis ir mainīt modes industriju, piedāvājot alternatīvas, kas nes labumu gan videi, gan veselībai.
Mati, kas veidoti no banānu stublājiem, bioloģiski noārdās, tie ir izturīgi un tos drīkst arī krāsot. Džūljeta stāsta, ka matus var gan mazgāt, gan arī ieveidot – tie iztur karstumu līdz pat 400 grādiem. Viņas uzņēmums gan nav ūnikums, jo matus no banānu stublājiem veido arī daži citi, tomēr pieeja tik un tā ir visnotaļ interesanta.
Jārēķinās gan, ka šādi produkti ir diezgan dārgi, jo process ir laikietilpīgs – jānovāc stublāji, jānogādā laboratorijās un īpaši jāapstrādā. 150 grami šo matu maksā aptuveni 46 eiro. Tas tik un tā ir lētāk kā cilvēka mati, kuri maksā aptuveni 170 eiro par tādu pašu daudzumu. Cenu ziņā, protams, uzvar sintētika – lētākos variantus var iegādāt vien par eiro.
"Cilvēki, kas gatavi maksāt vairāk, beigās iegūst augstākās kvalitātes produktu. Tas ir ilgtermiņa ieguvums, ko produkts sniedz," stāsta uzņēmēja. Konkurēt ar sintētiku, kas ir krietni lētāka, gan ir grūti, bet Džūljeta ir apņēmības pilna un negrasās padoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
