Krāt nebaltai dienai vai kam konkrētam, piemēram, ceļojumam, jaunai mašīnai vai kāzām, būtu gudri. Bet kur gan lai to naudu ņem, ja pēc visiem mēneša tēriņiem bankas konts ir tukšs jau mēneša vidū? Tad atkal jāgaida nākamā algas diena, lai var savilkt galus kopā. Tā, dzīvojot no algas līdz algai, var paiet visa dzīve, un tad pēkšņi augšējie kaimiņi nopludina dzīvokli, bet nav jau naudas, par ko to renovēt. Kā tad beigt dzīvot no algas līdz algai un spēt katru mēnesi no ienākumiem atlikt kaut vai nelielu daļu?
Zelta tēriņu likums
Kā vienā no saviem "YouTube" video stāsta personīgo finanšu treneris Valters Vestmanis, "izdevumi dalās trīs grupās – pamatvajadzības, vēlmes un uzkrājumi. Katrai no šīm sadaļām jāatvēl konkrēts ienākumu daudzums. Izmaksu sadalījuma zelta likums ir 50/30/20", pēc tā arī varēsi saprast, vai tavi tēriņi ir veselīgi. Taču, protams, katram jāpielāgojas savai situācijai un ne visiem tas derēs.
Viņš stāsta, ka pamatvajadzībām, ko veido maksa par mājokli, transportu un pārtiku, ko gatavo mājās vai pērc darbā, jāatvēl 50 procenti no ienākumiem. Taču, ja pamatvajadzībām tiek tērēts daudz vairāk par 50 procentiem, tā ir pazīme, ka, iespējams, dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tam iemesli var būt dažādi – gan, piemēram, dārgs autolīzings, gan pārmērīgas mājokļa izmaksas.
Vēlmēm, piemēram, ceļojumiem, kino vai vienkārši lietām, kas ļauj piekopt noteiktu dzīvesveidu, būtu jāatvēl 30 procenti no ienākumiem, stāsta Vestmanis. Taču kļūda, ko pieļauj daudzi, – iztērē naudu pamatvajadzībām un atlikušo tērē izklaidēm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
