Cik bieži ieteicams mazgāt dvieļus?

Daudzi no mums dvieļus veļas mazgājamā mašīnā ieliek vien reizi nedēļā, savukārt kāds pētījums, kurā piedalījās 100 cilvēki, atklāja, ka aptuveni trešdaļa to darīja tikai reizi mēnesī. Daži cilvēki, saskaņā ar aptauju Apvienotajā Karalistē, atzina, ka to dara vienu reizi gadā, raksta BBC.

Lai arī šķiedru dvieļi bieži ir tik pūkaini, ka netīrumus saskatīt nevar pat ar lupu, tas nenozīmē, ka tie ir tīri. Dvieļi ir ideāla augsne miljoniem mikrobu, kas visai ātri var tikt piesārņoti ar baktērijām, kas parasti sastopamas uz cilvēka ādas, kā arī ar tām, kas atrodamas mūsu zarnās.

Pat pēc mazgāšanas mūsu ķermenis joprojām ir pārklāts ar mikrobiem, un tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka nosusinoties daļa no tiem nonāk uz dvieļa. Savukārt tiem, kuri dod priekšroku dvieļu žāvēšanai tajā pašā telpā, kur atrodas tualete un kuri ne vienmēr čakli nolaiž tualetes vāku, ir jārēķinās, – katru reizi, kad noskalo ūdeni, tu, iespējams, pārklāj tuvumā esošos dvieļus ar vieglu baktēriju slānīti no tualetes poda.

Lai arī jautājums, cik tad bieži dvieļi jāmazgā, šķiet triviāls, Elizabete Skota, bioloģijas profesore, ir ieinteresēta tajā, ko tādā veidā var atklāt par mikrobu izplatīšanos mājās. BBC viņa stāsta, ka uz mūsu ādas dzīvo līdz pat tūkstotim dažādu baktēriju sugu, kā arī daudzi vīrusi un sēnītes. Taču lielākā daļa no tiem ir labvēlīgi – tie palīdz pasargāt mūs no infekcijām, ko izraisa mazāk draudzīgas baktērijas, noārda dažas ķīmiskās vielas, ar kurām sastopamies ikdienā, un spēlē svarīgu lomu mūsu imūnsistēmas attīstībā.

Daudzas baktērijas, kas dzīvo uz dvieļiem, ir tās pašas sugas, kuras atrodam arī uz mūsu ādas, taču tās ir arī izplatītas mūsu apkārtējā vidē. Piemēram, Staphylococcus baktēriju sugas un Escherichia coli, kas bieži sastopama cilvēka zarnās, kā arī Salmonella un Shigella baktērijas, kas ir izplatīti pārtikas izraisītu slimību un caurejas iemesli. Dažas no šīm baktērijām ir nekaitīgas, līdz nonāk vietā, kur var radīt lielāku kaitējumu, piemēram, brūcē, attīstot spēju ražot noteiktus toksīnus vai inficējot cilvēkus ar novājinātu imūnsistēmu.

Iespējams, lielākā problēma rodas, kad uz mūsu rokām, nosusinot tās, nonāk potenciāli kaitīgi mikrobi, un pēc tam mēs pieskaramies mutei, degunam vai acīm. Tāpēc dvieļiem, kurus visbiežāk izmantojam roku žāvēšanai, vajadzētu veltīt lielāku uzmanību. Arī virtuves dvieļi, kas tiek izmantoti trauku, roku un virsmu tīrīšanai, ir izplatīts pārtikas izraisīto patogēnu avots.

Pēc Skotas teiktā, gastroenteriskas infekcijas, ko izraisa Salmonella, Norovīruss un E. coli, "visi var tikt pārnesti caur dvieļiem". Pētījumi arī liecina, ka vīrusi, piemēram, Covid-19, uz kokvilnas var izdzīvot līdz pat 24 stundām, lai gan netiek uzskatīts, ka piesārņotu virsmu pieskaršanās ir galvenais veids, kā šis vīruss izplatās.

Pētījums arī pierādījis, ka cilvēka papilomas vīrusi (HPV), kas ir izplatīts kārpu un varžacu cēlonis, var tikt pārnesti caur dvieļiem, kurus kopīgi izmanto vairāki cilvēki. Tapēc riska dēļ, kas saistīts ar infekciju pārnēsāšanu no atkārtoti lietojamiem roku dvieļiem, slimnīcas un publiskās tualetes bieži izmanto vienreizlietojamus papīra dvieļus vai gaisa žāvētājus, lai gan patiesībā pierādījumi par to, kurš risinājums ir labāks, ir neskaidri.

Skota iesaka dvieļus mazgāt reizi nedēļā. Protams, tas nav akmenī iekalts noteikumus. Ja cilvēks ir slims, piemēram, tad dvieļi jāmazgā katru dienu, lai samazinātu risku aplipināt gan citus, gan arī pats ātrāk tiktu uz kājām.

Eksperte arīdzan atgādina, ka dvieļiem nepieciešama mazgāšana karstākā temperatūrā – vēlams 40–60 grādos pēc Celsija. Un arī mazgāt vajadzētu mazliet ilgāk nekā vairumu mājsaimniecības audumu, bieži pievienojot antimikrobiālus mazgāšanas līdzekļus. Šie līdzekļi palīdz novērst baktēriju pielipšanu audumiem un deaktivizē dažus vīrusus.

Protams, bieža mazgāšana augstā temperatūrā rada arī vides izmaksas, tāpēc vairāk par to, kā ietaupīt ūdeni, vari lasīt šeit.