"Manos laikos bija tā," ar zinošu smaidu sarunu mēdza iesākt mamma. Stāstīja plaši un dikti – agrāk saldējums bijis garšīgāks. Cilvēki sirsnīgāki. Mode gaumīgāka. Ceļi labāki un prāts mierīgāks. Ja kaut nedaudz kaut kas viņai atgādina par "vecajiem labajiem laikiem", viņa jau atkal zinoši smaida. Un kāpēc? "Nostalģija," viņa atbild.
Viss jau it kā pavisam vienkārši –, uzburot mīļas, mazliet neskaidras atmiņas un sajūtas no pagātnes, mēs vienkārši jūtamies labi, raksta "National Geographic". Bet notiek vēl kas. "Nostalģija ļauj mums domāt par to, kas mēs esam, un palīdz mums izprast mūsu dzīves mērķi," saka nostalģijas pētniece un psiholoģijas profesore Kristīne Batčo. Piedzīvojot nostalģiju, cilvēki jūt siltumu, mīlestību un piederību un pat piedzīvo garīgu ceļojumu laikā. Šīs emocijas var mudināt cilvēkus apzināti meklēt nostalģiju – visbiežāk caur filmām un mūziku, fotogrāfijām vai seniem pierakstiem. Nostalģija var būt īpaši mierinoša grūtos brīžos, neatkarīgi no tā, vai tie ir personiski vai globāli. Tā veicina pārliecību, ka dzīve uzlabosies, jo agrāk taču bijuši skaisti mirkļi.
Termins "nostalģija" ir cēlies no sengrieķu valodas, savienojot vārdus "mājas" un "sāpes".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
