Pēkšņi attapos ar 300 telpaugiem. Aivis par neprātīgu aizraušanos un izdegšanu

Brīvprātīgi piespiedu kārtā Aivis ar dārzu un augiem bijis saistīts jau kopš bērnības. Un viņš atzīst – tolaik uz dārzu skatījies drīzāk caur naidu. "Nekāda mīlestība tā nebija. Bija jādodas pie vecmāmiņas, visa vasara jāpavada dārzā – ravējot. Tas bija briesmīgi," Aivis atceras. Taču vēlāk pamanījis, ka patiesībā kārtējai dārza sezonai mājās gatavojas pats un labprātīgi. "Es ļoti aizrāvos ar dārzeņiem: pipariem, tomātiem. Tad pamanīju, ka man palodzes ir aizkrautas pilnas ar stādiem un mamma jau vairs neko diži nedara, bet paļaujas uz mani, ka būs tik un tik tomātu, tik un tik piparu."

Vēlāk gan nekādu īpašu uzmanību viņš augiem vairs nepievērsa, vien kopa dažus no omītes mantotos augus. Līdz sākās kovida laiks un augu mājās sāka parādīties arvien vairāk. "Bija mājsēde, nebija, ko darīt, un vienā brīdī attapos, ka mājās ir apmēram 300 dažādi augi. Tad vienu dienu veicu īpašu rituālu – lai katru augu apraudzītu, sāku savu gājienu no vienas istabas un tā cauri visai mājai." Rituāls gan bijis diezgan saspringts, jo, lai patiešām apraudzītu visus 300 augus, pagājusi teju visa diena. "Vienubrīd sapratu, ka tas patiesībā ir apgrūtinoši un nogurdinoši un nesniedz man to vaļasprieka sajūtu, bet gan drīzāk galvā šaudās domas, ka vēl palicis tas un tas," skaidro Aivis.

Visus augus viņš pamanījās ietilpināt trīsistabu dzīvoklī. "Guļamistaba bija tik pilna, ka bija jālavierē starp podiņiem, lai iegultos gultā. Tika veidoti papildu plaukti, kuri bija pie sienām un virs gultas, draugs palīdzēja pagarināt palodzi," viņš atceras. Dzīvoklī tika radīta īsta urbāno džungļu sajūta, un viesiem tas paticis, jo katrs augs piesaistīja acu skatienu – vai nu ar lapu krāsojumu, vai ziediem, ar kaut ko katrs izcēlās.