Mariupoliešus Svjatoslavu, Aleksandru, Matveju un viņu tēti Jevgēniju Meževiju nu zina visā pasaulē. Ģimene piedalījusies ekonomikas forumā Davosā, Eiropas Padomē Strasbūrā, kā arī Rīgas konferencē, kur bērni stāstīja, kā viņus gandrīz aizveduši uz svešām ģimenēm Krievijā. Savukārt Jevgēnijs – par to, kā viņu, vientuļo tēvu, Iļjiča vārdā nosauktas rūpnīcas celtņa operatoru, kurš nupat sācis savu biznesu, mēģinājuši salauzt. Ģimene tagad dzīvo Rīgā. Pēc "Delfi" lūguma Meževiji atsauc atmiņā piedzīvoto un stāsta par savu bēgļu gaitās gūto pieredzi.
"Vai drīkst pieskarties jūsu degunam?" tuvinot roku manai sejai, vaicā Aleksandra. "Opā! Jūs man esat simt piecdesmit trešā! Gribu savākt trīs simtus."
Tētis Jevgēnijs pasniedzas pēc foto albuma: "Saša pieskārusies jau piecu prezidentu deguniem, arī strēķītim ministru – Latvijā, Igaunijā, Šveicē, Francijā... Viņa ir vienīgā meitene, kas Davosā tika līdz Zelenskim, garām visai apsardzei. Skatieties, šis ir Kanādas finanšu ministrs, šis ir mūsējais, bet te – Ukrainas. Izlūkdienesta priekšnieka vietnieks..." "Nebaidieties, es arī viņam pie snīpja tiku!" paziņo Saša un ieritinās man klēpī kā tāds kaķēns. Laižoties pusmiegā, viņa vēl pasūdzas par stingru skolotāju...
Ukraiņu kolēģe man savulaik lūdza, lai palīdzu iekārtoties Latvijā Jevgēnijam, kurš viens audzina trīs bērnus. Kolēģe īpaši neskaidroja, kas ir šie cilvēki, turklāt man pašai tobrīd arī nebija pārāk daudz spēku katra iztaujāšanai. Bēgļi paliek bēgļi – 2022. gada pavasarī un vasarā uz Rīgu plūda lielas straumes. Lielākoties – mātes un vecmāmiņas ar bērniem. Bet te – vientuļais tēvs. Jāpalīdz visiem – apģērbi, jumts virs galvas, psihoterapija, komunikācija ar valsts iestādēm. Cik vien manos spēkos, centos atbalstīt visus...
Ģimenes ceļš uz Rīgu bijis grūts: izpostītas mājas, apcietinājums un mēģinājums bērnus adoptēt uz Krieviju. Arī pašlaik dzīve nav viegla.
Maruipole. Redzējām, kā lidmašīna nomet bumbu uz mājas
"Vai atceraties Mariupoli?" vaicāju meitenēm, kas atsākušas virpuļot pa istabu.
"Tas ir kā – vai atceros?! Man bija astoņi gadi, es visu atceros. Sašai – seši, viņa neatceras," man saka Svjatoslava.
"Es arī atceros!" iebilst Aleksandra. "Tajā dienā Matvejs piezvanīja tētim un teica: "Es neaizgāju uz treniņu, jo sāka šaut." Mums viņš teica, lai neejam pie logiem, jo var saplīst. Mēs arī negājām. Pēc tam tētis ar Matveju cepa pankūkas un redzēja, kā pārlido lidmašīna un nomet uz mājas bumbu..."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
