"Ja sāc klausīties uzslavās, dzīvosi arī no tā, ka tevi pels. Kad tevi slavē un tu ļaujies, paliec kaut kādā ziņā to cilvēku varā, jo nākamreiz viņiem būs vara tevi iegrūst dubļos. Tāpēc labāk ir paņemt tikai to, ko vajag, un nelaist vēnā to cukuru vai sāli," saka aktieris un reperis Igors Šelegovskis. Daudziem, iespējams, viņš asociējas ar slikto vai drūmo tēlu. Arī daudzsēriju filmā "Padomju džinsi" viņš atveido VDK aģentu, taču pats atzīst, ka dzīvē tāds nebūt nav. Paralēli aktiermākslai viņš mēdz rakstīt dzeju par mīlestību, "kaut kādus" pantus repā un tagad arī studē rakstniecību.
Tu kaut kā vienmēr asociējies ar slikto, negatīvo tēlu. Pašam arī tā liekas?
Man dod spēlēt tādas lomas. Negribu ieiet vienā formā, jo, manuprāt, varu nospēlēt jebko. Sakrita, ka pēdējās lomas tādas bija. Diemžēl arī cilvēkiem un darba pasūtītājiem rodas tāds priekšstats.
Bet tā ir arī mana atbildība. Jāsāk filtrēt, ko es daru un ko nedaru, kādas lomas spēlēju. Jāsaka, ka sliktais tēls nav vienīgā lieta, kas manī ir un ko varu izdarīt. Nedomāju, ka esmu tāds ļaundaris kā manas lomas.
Notiek paradokss – ja zinu, ka tas neesmu es pats, ir vieglāk nospēlēt varoni, jo ir mazāka atbildība. Šķiet: "O, tas jau neesmu es, varu darīt jebko!" Tas ir kā maska, kas noņem atbildību no sevis paša. Atveidot tēlu, kas ir ļoti pietuvināts man, ir daudz sarežģītāk, jo liekas, ka rādu pats sevi.
Domā, cilvēki pamana, ja esi pietuvinājies lomai, vai to, ka ar tevi tai nav nekāda sakara?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
