Jebkurš no mums kādā dienā var nonākt krīzē, taču atkarībā no mūsu funkcionalitātes ar to spējam tikt galā pašu spēkiem, ar draugu vai radu palīdzību, vai arī nespējam. Tad jāatzīst, ka nepieciešams sociālais atbalsts, uzsver krīzes centra "Burtnieks" vadītāja Ieva Antonsone. Tieši tādā situācijā nonāca Liāna un Jānis, kad viņu ērtais un normālais dzīves namiņš sabruka pa gabaliņiem. Liānu pameta vīrs un pēcāk dēlu praktiski vairs neatbalstīja arī finansiāli, sieviete rāvās trīs darbos un kā zirgs vilka vezumu, kamēr spēki bija galā. Piecu bērnu tēvam Jānim sākās nopietnas veselības problēmas – zaudēts darbs un miteklis. Ar divām nepilngadīgajām meitām viņš tagad mitinās vienā istabiņā krīzes centrā.
Liānas (vārds mainīts) un Jāņa dzīves notikumi nav nekas neparasts – līdzīgās situācijās nonāk tūkstošiem ģimeņu. Mammas ar vienu vai diviem maziem bērniem, sievietes pēc šķiršanās no bērnu tēva, cilvēki ar atkarību problēmām, kas savukārt veicina citu ķibeļu ķēdīti, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, jā, arī tēvi, kas atvases audzina vieni, no vardarbības cietušas sievietes, krīzē nonākuši bāreņi, kuri jau sasnieguši pilngadību. Krīzes centru "klienta" portrets ir dažāds.
Ir skaista vasaras diena, kad "Delfi" sarunāta tikšanās. Krīzes centrā valda rosība. Darbinieki kā skudriņas tipina pa ēkas garo gaiteni, tāpat arī "klienti". Viens dodas uz virtuvi, cits uz sarunāto konsultāciju pie speciālista, vēl cits kārtot dokumentus ārpus krīzes centra. Gaitenī no istabiņām dzirdamas mazu bērnu radītas skaņas – gan čalošana, gan raudas. Aiz katrām no šīm durvīm ir vienas ģimenes sistēmas trauma. Centrā to dažādos veidos var dziedēt līdz pusgadam, bet plašāk par to nākamajā rakstā. Šajā piedāvājam iepazīties ar reāliem stāstiem par reāliem cilvēkiem, kuri dzīvo mūsu sabiedrībā.
"Vai nu zem tilta, vai šeit." Liānas stāsts
Liānai tagad ir 57 gadi, jaunākajam dēlam – 16. Abi jau ceturto mēnesi mitinās krīzes centra istabiņā. Liānai ir faktiski divas augstākās izglītības – viens "papīrs" filoloģijā, bet psiholoģiju viņa studēja četrus gadus, taču noslēdzošo darbu neiesniedza ģimenes apstākļu dēļ. "Man jau bija divi pieauguši bērni, kad 41 gada vecumā dzemdēju trešo bērnu. Toreiz man daudzi norādīja: "Priekš kam tev tādā vecumā vēl vajag bērnu?!" Bet apzināti to izvēlējos. Ļoti gribēju vēl vienu. Kad jaunākajam dēlam bija trīs gadi, sabruka mana 24 gadus ilgusī laulība. Vīrs atrada par mani 20 gadus jaunāku mīļāko un aizgāja. Biju šokā un pat nezināju, kā tālāk dzīvot. Viņam vienkārši gribējās jaunu dzīvi. Tas notika, kā rāda kino, taču tā nebija mākslas filma.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
