"Uz manu istabu ciemiņus veda kā uz zoodārzu." Daniels par savu zoodārzu Siguldā

"Siguldas Zoo" līdzīpašnieka Daniela Kalviša bērnības aizraušanās ar dzīvniekiem ir pāraugusi profesionālā darbībā. Būdams tikai 22 gadus vecs, Daniels jau ir pieredzējis zoodārza vadītājs, kurš ar dedzību un neatlaidību seko savai sirdslietai. Starp dzīvnieku balsīm un dabas smaržām viņš dalās savā stāstā par mīlestību pret dzīvajām būtnēm, ikdienas dzīvi zoodārzā un arī par tās skarbo pusi, kas viņu gan nespēj aizbiedēt. "Tas ir dzīvesstils – pirmā doma pamostoties, pēdējā ejot gulēt," viņš saka par savu zoodārzu.

Kā tavā dzīvē ienāca dzīvnieki?

Kad biju mazs, man nebija mašīniņu, man bija spēļu dzīvnieki. Ja spēlēju datorspēles, tad tās, kurās jābūvē zoodārzs. Tā bija tāda apsēstība. Pirmais dzīvnieks man bija trusis, bet pirmais zoodārza dzīvnieks bija kaza Grieta, kas jau tika pirkta ar domu, ka kādreiz būs kaut kas vairāk. Uzaugu Mežciemā paneļu mājā, mana istaba bija 10 kvadrātmetrus liela, tur stāvēja gulta, bet visas sienas un skapji bija ar terārija dzīvniekiem. No tiem gan vēlāk atbrīvojos, jo sapratu, ka gribu kaut ko lielāku, tāpēc sāku ar Grietu.

Vecāki atbalstīja tik daudz mājdzīvnieku?

Sākumā vienmēr teica – nē, tāpēc vai nu kaut kā pielauzu, vai atnesu bez prasīšanas, un tad jau vairs neko – nenesīs jau atpakaļ. Pienāca brīdis, ka dzīvnieku istabā bija tik daudz, ka neviens vairs nepamanīja, vai to paliek vairāk vai mazāk. Visas rūpes par kopšanu uzņēmos es – tīrīju, baroju. Vecāki tikai zināja, ka tur ir ferma. Kad pie mums kāds nāca ciemos, uz manu istabu ciemiņus veda kā uz zoodārzu. Kādā brīdī vecāki pieņēma, ka nav jēgas pret to cīnīties, lai gan sākumā pretestība bija liela. Manai ģimenei pirms tam nebija nekāda sakara ar dzīvniekiem, pat nebija omītes laukos, kurai tie būtu, varbūt tāpēc pieauga tā interese.

Pastāsti par to, kā nokļuvi Rīgas zoodārzā.

No drauga uzzināju par pulciņu "Dabaszinību skola", kuru vadīja ļoti foršs onkulis Arkādijs. Man tas šķita lieliski, ka katru trešdienu un ceturtdienu var iet uz Rīgas zoodārzu, bet nekas nav jāmaksā, vēl laiž kaut kur iekšā un dod kaut ko par velti, tāpēc izlēmu, ka man obligāti jāiet.