Paspēja pat izkauties. Kā Zinību dienu gaida ķipari un atceras tie, kam tā sen aiz muguras

Pirmklasnieks Valters skolas gaitas uzsāks Rīgas Mežciema pamatskolā. Viņi gatavoties skolai sākuši laicīgi, jo laikā saņēmuši ziņu no skolas par nepieciešamo. "Lēni, nesteidzīgi visu varējām sagatavot, nopirkt. Ņemot vērā, ka skolā ir formas, visu laikus izdarījām. Jūtamies gatavi skolai!"  Zinību dienu viņi arī noteikti svinēs, jo tā Sabīnei bijusi tradīcija jau no bērnības: "Vienmēr mēs pirmajā skolas dienā devāmies uz kādu bērna izvēlētu kafejnīcu vai restorānu. Dosimies, lai ir tāda svētku sajūta, ka tā diena ir īpaša."

Valters ir Sabīnes vecākais dēls, un arī viņai šī būs pirmā pieredze, sūtot dēlu skolā: "Viss būs jauns, un pašiem vecākiem būs jāmācās un jāpielāgojas jaunajai ikdienai." Lai gan uztraukuma Sabīnei neesot, viņa bažījas par ieiešanu jaunajā ritmā un dēla iejušanos klasē. Taču bažas mazinājusi tikšanās ar klases audzinātāju, jo viņa bijusi ļoti jauka un radies pozitīvs priekšstats.  

Par pašu mācību procesu Sabīne gan vēl nezina, ko domāt, jo iepriekš nav bijis pieredzes, vien no pašas skolas laikiem: "Es vidusskolu pabeidzu 2011. gadā un ticu, ka pa šo laiku jau vairākas reizes viss ir mainījies. Vienkārši būs jāmācās." Pats ķipars gan uz mūsu jautājumiem atbild ārkārtīgi lakoniski. "Bail tev ir?" skan jautājums. "Nav bail!" viņš tūlīt pat atsaka. "Ir jau draugi?" "Ir, no bērnudārza!" Tad nu izskanēja svarīgākais jautājums, proti, vai jaunā skolotāja maz patīk. "Patīk!" viņš nevilcinoties atbild.  

Zinību dienai piemīt īpaša noskaņa, pat ja skolas gadi sen aiz muguras. Šo dienu atceras pat pēc teju pusgadsimta. Savās atmiņās dalās Jānis Pastars, kurš pirmo reizi iesoļoja skolā pirms 48 gadiem. "Galvenais bija pārdzīvojums par to, ka, atšķirībā no daudziem saviem klasesbiedriem, negāju bērnudārzā. Un, atnākot pirmajā septembrī, likās, ka iebraucu pilnīgi citā pasaulē. Tā bija emocionāli piepildīta diena – arī paspēju saplūkties ar vienu puisi – bija interesanti!"