Kāpēc Kaspars Dvinskis galu galā nekļuva par profesionālu pokera spēlētāju?

Tolaik, uzvarot pokera turnīrā "Poker island", Kaspars ieguva iespēju doties uz Spāniju, lai pokera spēlē sacenstos ar citu pasaules valstu turnīru uzvarētājiem. Par to, kāpēc viņš galu galā neizvēlējās savu karjeru saistīt tieši ar pokeru (ja jau tik labi gāja!), Dvinskis atzīst: "Es sapratu, ka tas ir pārāk sarežģīti un ir pārāk lieli riski. Izvēlējos citu ceļu!" Norādot, ka pokera spēlmaņa darbs ir ellīgi sarežģīts un prasa nemitīgu mācīšanos vismaz 8-10 stundas dienā.

Tomēr raidījuma vadītājai Anitai radās Kasparam jautājums: "Kā var tajā visā nepavilkties un neiekrist? Pieļauju, ka vilinājums tev bija pelnīt ar to, ko tev patīk ērti darīt."

Pokera spēlētājam jāprot menedžēt savi finanšu līdzekļi, jo var ieguldīt ļoti daudz darba, bet beigās finansiālais rezultāts var nebūt pēc mēneša, pēc pusgada... Respektīvi – spēlmanis var ieguldīt daudz laika un beigu beigās tik un tā naudu zaudēt. "Cilvēks, kam nav laba finanšu pratība, nevar spēlēt tā, lai kādā mirklī viņš nebankrotētu," uzskata Kaspars. Tāpēc ir jāpiemīt tādai finanšu pratībai, lai neriskētu ar pārāk daudz.

Kaspars atklāj savu formulu, kā ar pokera karjeru viss apstājās: "Divus, trīs mēnešus es mēģināju un man nesanāca, it kā likās, ka visu daru pareizi, bet tā nebija… Kā jau minēju, tas ir ārkārtīgi sarežģīts darbs. Un varbūt aicinājums nemaz nebija tik liels."

Šobrīd Kaspars retu reizi kopā ar draugiem nedēļas nogalē aizdodas uz Tallinu, kad tur notiekot kāds lielāks pokera festivāls. Tad viņš arī rēķinoties, ka visticamāk nauda, kas atvēlēta spēlēšanai, tiks pazaudēta un netiks atgūta. Lai gan Dvinskis raidījuma ierakstā vairākkārt atkārto, ka pokera spēle viņam esot vien hobijs, tomēr, klausoties psiholoģes stāstījumā par atkarībām, Kaspars atzīst, ka kaut kādi atkarības aizmetņi viņam tomēr esot.

Šoreiz raidījumā "Par TO pašu" runājam ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuru dzīves tika postītas graujošās azartspēļu atkarības dēļ. Bet nu, par laimi, varam teikt – no atkarības viņi visi veiksmīgi ir izsprukuši. Raidījumā politologs Andis Kudors stāsta par savu atkarību no azartspēlēm, kas vilkusies padsmit gadu garumā, kā arī Pēteris Upelnieks par to, kā var atkarību pārvarēt, pievēršoties citai atkarībai – viņa gadījumā Dievam. Savukārt Kaspars Dvinskis stāsta par savu pieredzi spēlējot pokeru. Bet psihoterapijas un atkarību speciāliste papildina stāstus ar profesionālu skatījumu.

Pilns raidījums "Atklāti stāsti par azartspēļu spožumu un postu" noskatāms "Delfi" satura abonentiem.