Bijusī policiste, medniece, bēgošā līgava un laulību ceremoniju vadītāja

Gandrīz 21 gadu dienējusi Valsts policijā, zibens ātrumā "lidojusi", tvarstot likumpārkāpējus. Azartiska makšķerniece un medniece, kura pat savā kāzu naktī nav griezusi valsi, bet devusies mežā medīt āzīti. Jaunībā inkognito piedalījusies moču dragreisā un pārspējusi džekus, visus pārsteidzot, kad uz goda pjedestāla noņēmusi ķiveri. Paradoksāli, bet viņa ir divkārtēja, faktiski pat trīskārtēja bēgošā līgava, bet tagad pati vada laulību ceremonijas. Mamma diviem bērniem, sieva, šmorētāja un kas tik vēl ne. Par sevi saka: "Nē, es neesmu normāla sieviete, pilnīgi dulla, spridzeklis." Tā ir Agnita Dreiblathena-Kronberga.

Ar Agnitu tiekamies viņas darbavietā, Saulkrastu novada dzimtsarakstu nodaļā. Kopš septembra viņa te vada visu, bet līdz tam bija nu jau pensionētās vadītājas vietniece. Šajā darbā nokļuvusi pilnīgi nejauši. Ienāku skaistajās telpās, un Agnita, kuru pirms tam nepazinu, skrien pretim un sasveicināšanās vietā dod bučas – pēc itāļu un franču modes, un tad seko latviskā versija – bez skūpstiem, bet apskaujoties un cieši saspiežot mani. Tāda viņa ir. Pozitīva, enerģiska, ļoti atklāta, smaidīga. Tiesa, atminoties dažas pagātnes lietas, skatiens satumst un smaids uz lūpām izzūd, tad viņa kļūst nopietna. Mūsu saruna ir par dzīvi. Kā to mīlēt, kā visu iespēt un neiespēt, kur viens cilvēks var gūt tādu enerģiju – kā zaķītis no kāda zināma bateriju ražotāja reklāmas.

Policistiem vecākiem policiste meita

Agnita pabeidza Liepājas 1. vidusskolu, kas tagad jau kļuvusi par Liepājas Valsts ģimnāziju, un uzreiz sāka strādāt policijā, lai izdomātu, ko darīt tālāk. Domājusi – pastrādās tur gadiņu, varbūt divus, bet gandrīz 21 gadu "aizķērās" policistu rindās.

"Manā ģimenē visi ir policisti, un vecāki bija pret to, ka arī es kļūstu par policisti," saka Agnita. Viņas mamma sāka strādāt policijā, pēcāk bija izmeklētāja prokuratūrā, tad kļuva par tiesnesi, bet pēc laika, atsakoties locīties līdzi iesūnojušajai sistēmai, ar Saeimas lēmumu tika atstādināta no amata. Arī Agnitas tētis bija liels policijas šefs Liepājas pārvaldē, un tieši tāpat – atsakoties kāpt uz pjedestāla (pārnestā nozīmē – aut.) ar pilsētas vadību, nepiedaloties politiskajās spēlītēs, nebija ieredzēts, un nemitīgi tika mēģināts viņu gāzt no dažādiem amatiem.