Zupai var būt izšķiroša vērtība. Ukraiņa Oleksandra un skolotājas Agitas nesavtīgums

Mēs neviens nezinām, kurā brīdī mums vajadzēs līdzcilvēku palīdzību, tāpēc – kamēr spējam, palīdzam citiem, jo esam taču cilvēki, saka Priekules vidusskolas skolotāja Agita Rukute. Viņas teiktajam piekrīt no kara Ukrainā aizbēgušais Oleksandrs, kurš Latvijā dzīvo divarpus gadus. Ja sākumā palīdzība bija nepieciešama viņam, tad tagad seniors ir atspēries un pie pirmās izdevības pats steidz sniegt atbalstu katram, kas vien to gatavs pieņemt.

Šodien, 7. oktobrī, ir sākusies labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" rīkotā "Labo darbu nedēļa", kas norisināsies līdz 13. oktobrim. Organizācijas vadītāja Ilze Skuja norāda: ""Labo darbu nedēļa" ir kā labs starts kam lielākam. Tas ir atgādinājums un pamudinājums mums visiem, ka arī mazi soļi, mazas darbības noved pie liela rezultāta. Nav jāgaida īpašas dienas, īpašas nedēļas, jo arī steidzīgajā ikdienā varam atrast laiku veltīt uzmanību tam, kam tā tajā brīdī nepieciešama visvairāk. Varbūt tieši tava palīdzība šodien kādam dos pamatu, uz kā atsperties labākai nākotnei. Un tiem noteikti nav jābūt lieliem un grandioziem darbiem – vien būt vērīgiem, pamanīt un izdarīt!"

Un tieši par to, kā nereti šie šķietami mazie darbiņi kādam var izrādīties pat dzīvības vērti, šajā rakstā. Savus stāstus izstāstīja Oleksandrs un Agita.

Kaimiņu būšana ar Zentas tanti un zupas milzu vērtība bijušajai kolēģei

Par zupu un to, ka tā dažādās nozīmēs ir vitāli svarīga. "Manai bijušajai kolēģei pusgada laikā no slimības nomira vīrs, ar kuru nodzīvots viss mūžs. Viņa bija emocionāli sagrauta, turklāt pašai jau arī ir dažas veselības problēmas. Iebraucu ar riteni pie viņas vienu, otru reizi un saprotu, ka viņa neko neēd. Negriboties. Nē, tā nevar! Tev taču zāles jādzer, saku viņai. Un tā es viņai ik dienu aizvedu vismaz porciju siltas zupas no mūsu ciema ēdnīcas, kurā gatavo kā mājās. Pagāja laiks, man sākās darbs. 2. septembrī svinu dzimšanas dienu, kas šogad arī bija pirmā skolas diena. Skolā man saka: "Agita, tevi ārā gaida." Izeju vestibilā, un mana paziņa stāv ar kūku un saka: "Paldies par tām zupām." Lūk, robeža ir ļoti trausla, ja līdzcilvēki ignorētu acīmredzamus brīžus cita emocionālajā pasaulē! Ja tam otram vairs nav enerģijas dzīvot. Tāpēc saku – zupai ir liela nozīme visos laikos. Tā bija kara laikā, kā man stāstīja vecmamma, un arī šodien," aizkustināta ir Agita.