Nepavisam ne ļockaina situācija! Kaķu stāstu Semītis ticis pie savas grāmatas  (2)

"Tāda samērā ļockaina situācija, ka esmu nonācis portāla "Delfi" slejās," iespējams, tā varētu padomāt Semanuels. Nē, nē, minci, te nav nekā ļockaina, tu esi pelnījis gozēties vēl citu tūkstošu lasītāju redzeslokā, lai pastāstītu, cik apburošs esi, cik laimīgs, sastopot savus īstos lielos un mazos cilvēkus savā ģimenē. Par runča dzīves gājumu, piedzīvojumiem dzīvoklī, kas kādam varētu šķist pārāk maza teritorija pietiekami aizraujošu piedzīvojumu meklējumos, bet tikai ne Semītim, sarunā stāsta Liene, viņa Māām.

Semanuelam ir 19 gadu, un viņa pirmā satikšanās ar tagadējiem saimniekiem notika sešu gadu vecumā. Runča pirmie saimnieki pārcēlās uz dzīvi ārzemēs, kaķi atstājot draugiem laukos. Viņi savukārt, kā jau lauku cilvēki, uzskatīja, ka kaķim kā jebkuram citam dzīvniekam ir sava vieta, bet cilvēkiem – sava. Semītis apmetās uz dzīvi kūtī, kurā blēja, māva, kladzināja, rēja visādi citi mošķi. Kornvolas reksa šķirnes pārstāvim tas bija par daudz – viņam nepatīk citi dzīvnieki. Semanuels bija dziļi nelaimīgs, dzīvojot kūtī. Par laimi, to tomēr saprata arī lauku ļaudis, un kaķis nonāca citā ģimenē – Lienes vīra kursabiedrenes. Bet arī tur nebija nekāda super laimīgā dzīve, jo ģimenē auga mazi bērni, bija kāmis, žurka un kaķa tualeti nācās dalīt vēl ar vienu kaķi. Semanuels bija šokā, maigi izsakoties.