"Pēc operācijas vīrietim seksuālā funkcija, ja tā var teikt, zūd. Pazūd erekcija, pazūd sperma. Un, tā kā šajos laikos tā seksualitāte sabiedrībā ir pacelta diezgan augstā līmenī, vīrietis jūt baigo diskomfortu," atklāti runā Agris Freibergs. Viņš oktobrī "ManaBalss.lv" nāca klajā ar iniciatīvu, vācot parakstus tam, lai dzimumlocekļa rekonstrukcija pēc prostatas vēža operācijas būtu valsts apmaksāta. Vīriešiem tas nozīmētu daudz, jo mūsdienās audzēji kļūst arvien "jaunāki". Kas tieši ir dzimumlocekļa endoprotezēšana un vai nav cita veida, kā pēc prostatas vēža operācijas vīrietim saglabāt dzīves kvalitāti, skaidro urologs Juris Plonis.
Agris sarunas sākumā vēlas uzsvērt: "Es neatspoguļoju visu vīriešu viedokli. Es pārstāvu savu viedokli un to vīriešu viedokli, ar kuriem esmu par šo tematu komunicējis."
Viņa stāsts cīņā ar slimību, uzzinot diagnozi – prostatas vēzis, sākās 2018. gadā, toreiz ļaundabīgo audzēju atklāja nejauši. "Aizvedu lielo puiku pie ģimenes ārsta, jo viņam vajadzēja ārsta zīmi sporta nometnei un analīzes nodot. Ģimenes ārsts toreiz teica: "Tu ļoti sen neesi bijis, vairākus gadus, uztaisīsim tev arī pie reizes tās analīzes." Tā arī atklāja. Es, tāpat kā daudzi citi vīrieši, gāju pie ārsta tikai tad, kad kaut kas jau bija noticis," Agris stāsta.
Pašlaik viņš citus vīriešus iedrošina doties pie ārsta un aizdomu gadījumā tiem vīriešiem, kas vēl neatbilst valsts apmaksātam skrīningam, analīzes veikt par saviem līdzekļiem, jo tās nav pārlieku dārgas – astoņi eiro. "Es parasti to salīdzinu ar vīriešiem tuvāku lietu, teiksim, vienu dienu nenopērc sešpaku alu, neizpīpē to pusotru paku cigarešu, bet par to naudu uztaisi vienkārši analīzes."
Nekādu acīmredzamu simptomu vīrietim iepriekš nebija, vismaz ne tādu, kas liecinātu, ka veselībā ir nopietnas izmaiņas. Ne velti prostatas vēzi bieži dēvē par "kluso slimību". "Ja bija kādas nobīdes, tad es tās norakstīju uz to, ka man vairs nav 25 gadi, bet gan 49, un tad jau kaut kas tāds var notikt. Ja ar citiem vēžiem redz, ka cilvēks izmainās vizuāli – sāk nomest svaru, viņam kļūst tumšāka seja, mainās ādas krāsa, viņš ir savā veidā tāds kā iezīmēts –, tad prostatas vēzis ir bez izteiktiem simptomiem." Agris gan atzīst – ja labi padomā, iespējams, kādi simptomi tomēr tika justi – sāpes urinēšanas laikā, sāpes cirksnī, taču īpaša uzmanība tam nav pievērsta, jo vienu dienu kaut kas iesāpas, bet rīt jau sāpes pagaisušas un no atmiņas izgaisušas. Agrim palaimējās, jo ļaundabīgais audzējs tika atklāts 2. stadijā un tas atradās prostatā, metastāzes vēl nebija izplatījušās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv