Žurnāliste Inga Spriņģe policijā par draudiem gan īstajā, gan interneta dzīvē vērsusies divas reizes. Vīrietim, kurš vajājis viņu darbā, piespriests divu mēnešu cietumsods. Otrreiz viņa policijā vērsās, kad kāda sieviete internetā teikusi, ka Ingu vajadzētu izvarot. Viņai par šo izteicienu piemērots naudas sods. Advokāts Andris Tauriņš raidījuma "Par to pašu" jaunākajā epizodē, kas veltīta naidīgiem komentāriem internetā, skaidro, kādos gadījumos tiks piemērota kriminālā, bet kādos administratīvā atbildība un, cik liels var būt naudassods.
Inga Spriņģe policijā par draudiem vienā gadījumā vērsās, kad tie jau bija pārvērtušies par vajāšanu reālā dzīvē. Kāds vīrietis bija ieradies "Re:Baltica" birojā ar sēru vainagu un alkohola pudeli, lai attīrītu no sliktajiem gariem. Šajā gadījumā policija divas reizes uzsāka un arī izbeidza kriminālprocesu, taču trešajā reizē, kad atklājies, ka vīrietis vajā arī citas personas, kriminālprocess tika uzsākts vēlrez. "Lieta ir iztiesāta un viņam piesprieda maksimālo, divu mēnešu, cietumsodu," stāsta žurnāliste Spriņģe.
Šobrīd par agresiju interneta vidē var piemērot administratīvo sodu, stāsta žurnāliste un iesaka to arī izmantot, ja kādreiz nākas saskarties ar naida runu vai draudiem internetā. "Pirms dažiem mēnešiem, kad kāda sieviete "Facebook" platformā paziņoja, ka mani vajadzētu izvarot, es par to uzrakstīju iesniegumu policijai, un viņai tika piemērots administratīvais naudas sods aptuveni 700 eiro apmērā," viņa stāsta.
Andris Tauriņš stāsta, ka jānošķir vairākas atbildības formas. "Vissmagākā atbildības forma ir kriminālatbildība – tie ir pārkāpumi, par kuriem cilvēkam var piemērot brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu. Tas attiecas uz smagākiem aizskārumiem, kad cilvēki tiek vajāti tādā līmenī, ka viņiem rodas bailes par savu drošību vai tiek draudēts ar smagiem miesas bojājumiem."
Administratīvajā pārkāpumā arī tiek vērtēta atbildība, taču tā ir zemākā līmenī – verbāli uzbrukumi, apvainošana, draudi. Par draudiem un apvainošanu internetā kā administratīvu pārkāpumu sods var sasniegt 500 eiro. "Tas ir instruments, ko samērā vienkārši var izmantot un tur šī pierādījumu nasta ir zemāka nekā kriminālatbildībai. Administratīvā atbildība ir vieglāks mehānisms un var daudz viglāk atrast vainīgo un sodīt."
Raidījumā viesojas arī influenceris Ralfs Kārkliņš, kurš stāsta, kā tiešraides laikā internetā viņam kāds sekotājs paziņojis, ka zina viņa dzīvesvietas adresi un padalījies arī ar mājas durvju koda cipariem. Savukārt stiliste un satura veidotāja Indra Salceviča stāsta, kā izlēmusi padalīties ar rupjo komentētāju bildēm publiski savos "Instagram" stāstos.
Vēl skaidrojam, ar kādiem komentāriem saskārušies raidījuma viesi un kad komentētāji sākuši apdraudēt arī reālajā dzīvē, ko tas nodara pašvērtējumam, kā izlemt, vai vērsties policijā un kā atšķiras dažādu atbildību veidi.
Jauno epizodi klausies arī "Spotify" un "Apple" platformās!
Katru otro nedēļu raidījumā "Par to pašu" pievēršamies kutelīgiem, tomēr ne banāliem tematiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādi varētu rasties jebkura cilvēka galvā. No nopietniem un sabiedrībā aktuāliem tematiem, līdz neformālām sarunām brīvā gaisotnē par to, kas interesē visus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
