"Mēs viņus indējām ar savu mūziku". Ralfs Rubenis par dzīvi un "Tranzītu"

Atbraucot ciemos pie Ralfa Rubeņa un uzkāpjot otrā stāva studijā, paveras skats uz Stāmerienas ezeru. Kā viņš saka, studija ir viņa ala, kur var nolīst, paslēpties un darboties pie mūzikas. Studijā visa tehnika pavērsta tā, lai varētu vērties ezerā, kad vien labpatīk. Intervija sarunāta pulksten trijos. Telpā ir mazliet drēgns, par ko Ralfs atvainojas, jo piecēlies vien divos dienā un nav paspējis iekurināt. Miega un nomoda grafiks koncertu dēļ pilnībā izjaukts. Ralfs stāsta, ka nākamajā dienā viņam jābrauc uz Rīgu filmēties Latvijas Televīzijas Jaungada šovam, par to arī viņš ir mazliet satraucies, jo jādzied "Es nevaru būt balts", taču gadu gaitā balss ir "nosēdusies" un augstās notis izdziedāt kļūst arvien grūtāk, bet balsi samocīt ir aizvien vieglāk.

Veroties ezerā, uzreiz radošā domāšana raisās?

Mums, večiem, ir grūti darīt vairākus darbus vienlaikus. Tad, kad es esmu mūzikā, esmu mūzikā, tad, kad ir konči (koncerti – red. piez.), tad ir konči. Tagad esmu šajā visā iebraucis, jo konču kopš Anglijas, kur bijām valsts svētkos, mums nav bijis. Tāds foršs bezalgas atvaļinājums man tagad. Reti tā ir.

Bez koncertiem ir citi plāni?

Rīt jābrauc uz Rīgu LTV1 Jaungada šovam filmēties, viņiem vajag "Es nevaru būt balts" oriģinālo versiju. Dzirdi, kā man balss skan? Es visiem jaunajiem ieteiktu – netaisiet tās dziesmas tik augstu un padomājiet, kā tās dziedāsiet vecumdienās. Var transponēt uz leju, bet cilvēkos ir iesista tā tonalitāte, un viņi jūt, ja kaut kas nav tā.

Citviet ārzemēs vēl bijuši kādi koncerti?

Jāņos mēs bijām Strados Anglijā un tad pa taisno gāzām uz Vāciju pie viena latvieša. Tas bija traks brauciens, jo parasti lidoju vakaros un dienu iepriekš. Bieži vien ārzemēs arī tā tehnika nav tāda, kā gribētos. Tad mēģini no tā, kas tur uz vietas ir, sakombinēt, reizēm cilvēki jau sāk nervozēt, bet es gribu sakārtot tā, lai būtu maksimums.

Manas mīļākās vietas ir šīs, tepat apkārt: Vecpiebalga, Sīļukalns, Kalnagravas... Jaunpiebalgā vienreiz mums apsargam žokli salauza. Leģendāras vietas, kur mēs regulāri dragājam ar vienām un tām pašām dziesmām. Tagad neviens vairs negaida jaunas dziesmas.

Tādēļ arī jums nav jaunu dziesmu, jo neviens tās negaida?

Jāuztaisa kāda jauna dziesma – lai saprastu, ka tās vecās tomēr bija labākas.