Kā izdevies būt mūžam jauniem un populāriem? Runā Siksna, Dubska un Sipeniece-Gavare  (1)

Žanna Dubska norāda, ka savām sekotājām regulāri stāsta par to, kāda ir dzīve pēc 65 gadiem un ka šis vecums var būt īsts baudas laiks. "Ne jau tikai ar mazbērniem un puķudobēm," viņa saka. "Visu var baudīt, tikai atšķirīgi." Turklāt, ja ikdienas dzīvē viņa sajūt, ka ir saražojusi pārāk daudz stresa hormonu, bet nesaprot, kas ir tā pamats, viņa vienkārši "iet un salabo sirdi".

"Mani vairs nav tik viegli aizskart, kā pirms diviem vai trim gadiem, jo reiz mani viens šovs sagrāva. Tas bija "Četri uz koferiem" Parīzē. Tur apvienojās visi spēcīgie cilvēki pret mani," atklāj Dubska. Toreiz stresa dēļ par sevi licis manīt pat plecs. "Šobrīd, ja no rīta pamostos un jūtos vairāk depresīva nekā laimīga, es meklēju iemeslu."

Runājot par stereotipiem, Baiba Sipeniece-Gavare norāda, ka viņa nav feministe. "Man patiešām patīk, kad vīrietis man pasniedz mēteli, palaiž durvīs pa priekšu, padod roku," viņa saka. "Es tur neredzu neko sliktu. Hallo, vīrieši, es ļauju jums to darīt! Un nekad neuzskatīšu, ka mani kāds tajā brīdī uzskata par vāju." Baiba pat dalās ar kādu stāstu: "Reiz lasīju, ka kāda feministe bija sašutusi, ka vīrietis, ienākot telpā, sacīja: "Sveikas, meitenes!" Bet, godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc viņa par to apvainojās. Ja viņš būtu teicis: "Sveikas, vecenes!" – jā, tad saprastu." Un piebilst: "Man, piemēram, šodien viens apsargs teica "ģevuška", un man tas tik ļoti patika!"

Pēc laika Dubska Baibai jautā: "A cik tev ir gadu? Man ir 66, un es par to nekautrējos." Baiba atbild: "Man februārī paliks 55, ko es tur kautrēšos? Kaut kāds cūka "Vikipēdijā" to ierakstīja..."