narkomānija
Foto: Midjourney / Delfi

"Tu nekad nevari paredzēt, par kādu cilvēku galu galā kļūsi un kādas ciešanas dzīve tev piespēlēs. Ticiet, neviens dzērājs, kas vārtās grāvmalēs, neviens narkomāns, kas neadekvāti klīst pa pasauli, bērnībā nesapņoja par šādu likteni. Lai vai kā, neviens no nelaimīgajiem cilvēkiem nav izvēlējies šo ceļu iet apzināti. Drīzāk viena neapdomāta izmēģināšana ir novedusi pie tā..." ar sāpēm stāsta Olga, narkomāna Daniela māte. Viņas dēlam ir tuvu četrdesmit gadiem, bet jau vairāk nekā divdesmit gadus viņš ir "pilntiesīgs narkomāns". Taču viss aizsākās jau daudz agrāk – bērnībā, kad pirmie atkarības pavedieni bija līmes ostīšana. Tā bija padomju laiku bēdīgi slavenā skola, kas aizveda Danielu pa šo postošo ceļu.

Runājot par dēla pirmajiem dzīves gadiem, jaunību, viņa personību un hobijiem, Olga smaida – Daniels jau kopš bērnības bijis īpaši komunikabls, vienmēr spējis atrast kopīgu valodu gan ar lieliem, gan maziem, bijis labs brālis māsām un brālim, sirds viņam bija īstajā vietā, vienmēr bija izpalīdzīgs un draudzīgs. "Tikai viena nelaime – viņam patika iekulties nepatikšanās. Sākumā tās bija niecīgas, bet ar laiku kļuva arvien lielākas un nopietnākas," ar skumjām atceras mamma.

Kad reiz ģimenes saieta laikā tika runāts par Daniela atkarību, radinieki, kas reiz dzīvoja kopā zem viena jumta, atklāja, ka viņš jau kopš mazotnes ar sētas draugiem ostījis līmi. Regulāri. Tas nozīmē, ka jau ļoti agrā bērnībā Daniels bija iepazinis apdullināšanās un eiforijas efektu. Smadzenes, ķermenis bija pieradis pie šī "kaifa" veidošanās, un, kā tas bieži notiek, organisms prasīja aizvien vairāk un vairāk. "Slikti, ka par šo aizraušanos uzzināju tikai tad, kad Daniels jau sēdēja aiz cietuma restēm. Ja vien radi man to būtu atklājuši agrāk, iespējams, mēs vēl varētu kaut ko darīt, mainīt, runāt... Bet, ja es par to neko nezinu, kā es vispār varu iedomāties, ka viņam ir nepieciešama palīdzība – kāds mammas rājiens, aizliegums...?"

Patiesībā jau Daniels bijis visai paklausīgs bērns un vēlāk arī pusaudzis. Tomēr, dzīvojot mazpilsētā, viņam nebija daudz iespēju izvēlēties draugus. Tā nu mamma nebija visai apmierināta ar kompāniju, kurā viņš pavadīja lielāko daļu sava laika. Pirmās aizdomas par iespējamu narkotiku lietošanu radās, kad Daniels atgriezās mājās no kādas ballītes. Viņš bija neierasti kluss, izvairījās, it kā kaut ko slēptu. Aizdomas pastiprinājās arī tāpēc, ka viņš atnāca vēlāk, nekā bija iepriekš norunāts, lai gan Daniels parasti bija ļoti punktuāls – "kā sarunāts ar mammu, tā izdarīs". Alkoholu viņš toreiz nebija lietojis, taču drīz vien atklāja, ka bija pīpējis marihuānu. Pēc tam viņa uzvedība strauji mainījās: viņš sāka biežāk pazust no mājām, kavēt skolu un kļuva aizvien nekontrolējamāks.

Šis raksts ir daļa no "Delfi" rakstu sērijas par narkomāniju Latvijā, kurā mēģināsim saprast problēmas apmērus un ietekmi uz cilvēku dzīvi. Lai to izdarītu, runāsim ne tikai ar atkarību ekspertiem, bet arī pašiem lietotājiem, bijušajiem lietotājiem un viņu tuviniekiem.

Cietums kā palaidējmehānisms vēl smagākai atkarībai

20 gadu vecumā Daniels nonāca cietumā. Noziegums, kuru viņš bija pastrādājis, nenotika narkotisko vielu ietekmē, bet gan alkohola. Mamma atklāti stāsta – kamēr viņš izcieta sodu Centrālcietumā, viss bijis kaut cik normāli. Taču, kad viņu pārveda uz citu cietumu (nesauksim vārdā), atmosfēra būtiski mainījusies: "Tur bija izteikti slikti cietumsargi, kurus visai atklāti gribētos nosaukt par sadistiem. Ja bija nepieciešama kāda medicīniskā palīdzība, vienīgais, kas tika dots, bija pretsāpju un pretdrudža līdzeklis. Ja sāpēja zobs, to vienkārši rāva ārā. Manuprāt, ja cilvēks tur ir nonācis, viņam ir jāizcieš sods, nevis jāizturas pret viņu kā pret dzīvnieku."

Tomēr visvairāk Olgai sāp tas, kāds Daniels atgriezās mājās. "Kad mēs viņam aizbraucām pakaļ, biju šokēta, gandrīz nepazinu savu dēlu – viņš bija pelēks, ar iekritušiem vaigiem, gluži kā pēc koncentrācijas nometnes. Tagad saprotu – tieši tā izskatās narkomāni, kas lieto amfetamīnu," atceras Olga.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!