Vakcinācija un skrīnings – galvenie soļi dzemdes kakla vēža novēršanā, norāda ginekoloģe

Galvenie šo iespēju nodrošinātāji ir vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu un savlaicīgas skrīninga pārbaudes. Ņemot vērā, ka cilvēka papilomas vīruss, kurš var izraisīt dzemdes kakla vēzi, bieži tiek iegūts seksuāli transmisīvā ceļā, no tā ir grūti izvairīties, bet pozitīvs cilvēka papilomas vīrusa testa rezultāts vēl nenozīmē, ka attīstīsies vēzis.

Sievietēm, kurām skrīninga testos konstatē izmaiņas, nav pamata uztraukumam un nav jākrīt izmisumā, ja, piemēram, rindā uz kolposkopijas izmeklējumu jāgaida vairāki mēneši, mierina Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja ginekoloģe Kristīne Pčolkina. Turpinājumā – ekspertes skatījums uz šo problēmu.

Ginekoloģe Kristīne Pčolkina vērš uzmanību, ka vairāk nekā 99 procentos gadījumu dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Tāpēc, ja CPV nebūtu, nebūtu arī tik nopietnas sabiedrības veselības problēmas kā dzemdes kakla vēzis, kā arī ievērojami samazinātos maksts, vulvas, anālā kanāla, mutes/rīkles dobuma un dzimumlocekļa vēža gadījumu skaits.

Kopumā pasaulē ap 5 procentiem no visiem vēža gadījumiem ir CPV izraisīti. Ko tas nozīmē? Ja nebūtu vīrusa, mēs bieži vien neredzētu arī tās lokalizācijas, kas ir ārpus dzemdes kakla.

"Savukārt dzemdes kakla vēža skrīnings, kas ir sekundārā profilakse, ir ārkārtīgi būtisks, jo dzemdes kakla vēzis attīstās ļoti lēni. Tas nav kā citu lokalizāciju vēži, kas var būt gana strauji. Dzemdes kakla vēža gadījumā no brīža, kad inficējas ar vīrusu, līdz sliktākā scenārija brīdim, kad attīstās vēzis, paiet vairāki gadi vai pat gadu desmiti, līdz ar to skrīninga mērķis ir atpazīt riska grupu jeb sievietes, kurām varētu būt kādas šūnu izmaiņas, kas vēl ir labdabīgas, un mēs tās varam veiksmīgi novērst, lai tālāk neattīstītos ļaundabīgas saslimšanas.

Ja tam nepievērš uzmanību, seko risks, ka nemanot un lēnām attīstās dzemdes kakla vēzis, jo ilgstoša CPV infekcija ir risks, ka šūnās turpināsies izmaiņas. Sākotnējās labdabīgās tā saucamās priekšvēža izmaiņas, laikam ejot, var progresēt līdz vēzim.

Dzemdes kakla vēža gadījumā ielaista situācija jau ir, sākot no otrās stadijas, kad operatīva terapija vairs nav iespējama, tikai ķīmijas vai staru terapija. Dzīvildzes rādītāji dzemdes kakla vēzim Latvijā diemžēl joprojām ir ap 50 procentiem. Pasaulē un Eiropā tie ir augstāki, kas nozīmē, ka sievietes ar dzemdes kakla vēzi dzīvo ilgāk. Latvijā joprojām saslimšana vēlīnās stadijās tiek atklāta biežāk nekā agrīni, kad to var ļoti veiksmīgi un vienkārši izārstēt. Tāpēc uzsvars ir uz vakcināciju un skrīningu. Tika pieliktas lielas pūles, lai mainītu skrīninga testus uz jutīgākiem, kas atklāj pataloģiju daudz precīzāk, un ir mazāk iespējams, ka kaut kas netiks pamanīts," norāda Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Uz vaicājumu, kā ar ārstu organizāciju aicinājumu paplašināt vecuma robežas valsts budžeta finansētajai jauniešu vakcinācijai pret CPV un ietvert tajā pieaugušo riska grupas, Pčolkina atbild, ka vairākkārt jau tikušas sūtītas vēstules attiecīgajām iestādēm, ko atbalstīja dažādu speciālistu asociācijas: "2024. gada nogalē saņēmām uzaicinājumu no Veselības ministrijas tikties ar Nacionālo veselības dienestu un kopā spriest par šo vakcinācijas grupu paplašināšanu un tam rast iespējamu finansējumu. Tikšanās reizē visiem iesaistītajiem Veselības ministrijā tika sniegts skaidrojums, ka ar 2025. gada pavasari būs iespēja paplašināt vakcināciju pret CPV jauniešiem līdz pat 26 gadiem, kuri to nav saņēmuši iepriekš. Un pārējās grupas laika gaitā attiecīgi tiktu liktas klāt.

Diemžēl onkoloģijas plānā, kas tiek izstrādāts nākamajiem pieciem gadiem, šo jauno grupu vakcinācija ir ielikta tikai uz 2027. gadu. Absolūti pretrunā ar to, kas tika teikts klātienē, un pagaidām man nav tam skaidrojuma, bet, tiklīdz būs kādi jaunumi, noteikti par to tiks ziņots plašsaziņas avotos, tā ka rekomendēju visiem sekot līdzi informācijai."

Bet kā ar tādiem gadījumiem, kad kādās pārbaudēs konstatē aizdomas bez uzaicinājuma uz skrīningu, un, piemēram, rindas uz valsts kompensētu kolposkopiju esot pusgadu ilgas, bet "zaļais koridors" šādos gadījumos nav spēkā. Vai tā ir, un vai ir pamats satraukumam par ilgstošām rindām, ja tās izmaiņas lēni un ilgi attīstās?

"Ja ginekologam jau apskates laikā ir aizdomas par dzemdes kakla vēzi, tad tas jau ir savā ziņā ielaists, jo sākuma stadijas ar aci konstatēt nevar. Lai līdz tam nenonāktu, ir jāveic skrīninga analīzes. Ja apskates laikā tiek jau pamanītas izmaiņas ar aizdomām par vēzi, ginekologam ir iespēja paņemt biopsiju, kas ir audu gabaliņš no dzemdes kakla bojājuma, un apstiprināt diagnozi, pēc kā paciente jau ar histoloģijas rezultātu pa "zaļo koridoru" tiek virzīta pie onkoloģijas ginekologa. Biopsijas analīžu rezultāti jāgaida aptuveni divas nedēļas, un jāsaprot, ka tik īsā laikā process nepasliktinās. Šie noteikumi atbilst arī sievietēm, kurām ir veikta pārbaude ārpus skrīninga programmas. Attiecībā uz rindām, piemēram, Liepājā un Daugavpilī ar to nav problēmu, savukārt kolposkopijas centrā Rīgā, kas ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionāra "Gaiļezers" ambulatorajā daļā, rindas ir lielākas. Ja testā tiek konstatētas aizdomas par dzemdes kakla ļaundabīgu saslimšanu, ginekologiem ir zināms mehānisms, kā sazināties ar kolposkopijas centriem, ziņot par šādiem gadījumiem, un ir iespēja pacienti pieņemt divu līdz trīs nedēļu laikā.

Savukārt, ja pacientei ir konstatētas izmaiņas skrīninga testos, kas nav ļaundabīgas, vai ir tikai konstatēts pozitīvs CPV, bet šūnu analīzes neuzrāda izmaiņas, steigas noteikti nav, un sieviete var droši gaidīt kolposkopijas izmeklējumu, kas, pieteikts šobrīd, būs pieejams aprīlī. Diemžēl ārstu pieejamība ir ierobežota, bet uztraukumam nav pamata, gaidīt trīs mēnešus – tā arī citur Eiropā ir realitāte. Nav jāsatraucas, un nekas strauji nemainīsies," mierina Pčolkina.

Protams, vēl aizvien mūsdienu sabiedrībā pastāv dažādi mīti par cilvēka papilomas vīrusa vakcināciju. Tomēr jāatceras, ka vakcīna, kas pašreiz tiek izmantota pret CPV, nav jauna, to izmanto jau daudzus gadus, tā izturējusi visdažādākās pārbaudes, un, kā norāda ginekoloģe, ar to saistītie nostāsti tiešām ir meli un izdomājumi.

Pasaules Veselības organizācija pēc ilgiem izpētes gadiem to ir apstiprinājusi un 2018. gadā deva savu slēdzienu, ka tā ir ārkārtīgi droša vakcīna, vienīgā kontrindikācija – ja bijusi alerģiska reakcija pēc pirmās devas, tad otro, protams, nedrīkst injicēt. Bet alerģiska reakcija gadās ļoti reti. Vakcinācija pret CPV ir jāsaņem līdzīgi kā citas vakcīnas – muskulī. Ja injekcijas vietā ir parādījušās sāpes vai pietūkums, tā nav alerģiska reakcija, arī galvassāpes un nogurums nav alerģiska reakcija. Tā ir normāla organisma atbildes reakcija uz jaunu antigēnu. Un šī vakcīna nav "dzīva", bet gan tikai vīrusam līdzīgu daļiņu vakcīna, daļiņas ir sintezētas mākslīgi. Netiek vakcinēts pats vīruss vai vēža šūnas, un šie mīti, kas jau sen klejo, ir absolūti apgāžami ar pierādījumiem, kas balstīti uz plašiem pētījumiem visā pasaulē.

Iepriekš dažādās diskusijās pieminēts ārstes Ingrīdas Circenes eksperiments jeb pilotprojekts, kura gaitā, aicinot uz skrīningu, speciālistes apzvanīja sievietes, pierakstīja, atgādināja, pēc kā esot bijuši pārliecinoši labi rezultāti – gandrīz 100% aptvere. Kas traucē ko tādu ieviest ikdienā?

"Vienmēr personalizēta pieeja ir atbalstāma, un to ir pierādījušas daudzas ģimenes ārstu prakses ne tikai attiecībā uz šo skrīningu, bet arī citiem. Ja pacientam piezvana ārsts un pasaka – jums nav izdarīts tas un tas vai nepieciešama revakcinācija, protams, pacients uz to visbiežāk atsaucas. Tā ir ļoti apsveicama lieta, un būtu ideāli, ja mēs tiešām varētu to ieviest visā valstī kā ierastu praksi, bet problēma ir faktā, ka mums trūkst resursu. Gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu, jo katrā praksē ir jābūt vecmātei, kura apzvanīs pacientes, ir jābūt aprīkojumam, lai varētu veikt skrīninga testu. Bet šāda pieeja noteikti paplašinātu aptveri un ātrāk dotu iespējas atklāt ļaundabīgo saslimšanu, ko var novērst. Šāda prakse jau tiek pielietota vairākās Eiropas valstīs," rezumē ginekoloģe.