"Viņam nav, bet man ir. Man nav, bet viņam ir." Šāda narkotiku sagādāšanas formula 12 gadus valdīja Konstantīna Ivanova dzīvē. Par smagāko posmu viņš uzskata brīdi, kad ar algu un draugiem vairs nepietika atkarības uzturēšanai un nācās darīt to, ko līdz tam nekad nebija darījis – zagt. Pat no mazās māsas krājkasītes. Raidījuma "Par to pašu" jaunākajā epizodē – atklāti izbijušo narkotiku atkarīgo stāsti.
Tramvaju depo atslēdznieka Konstantīna Ivanova nevēlēšanās pieņemt realitāti noveda pie 12 gadus ilgas narkotiku atkarības. Tagad, būdams 11 gadus skaidrā, viņš šos atkarības gadus dala vairākos dzīves posmos. Vissmagākie bija pēdējie trīs līdz četri gadi, kad jautājums "gribas vai negribas" vairs nepastāvēja – narkotikas vienkārši bija nepieciešamas.
Konstantīns ir gulējis uz vilciena sliedēm alkohola reibumā, pabijis arī policijā, dūries ar nezināmām šļircēm, viss bija vienalga. Par smagāko brīdi savā narkomāna dzīvē viņš uzskata zagšanu un mantu nešanu prom no mājām: "Ar algu, protams, nepietika, un tad es sāku nest no mājām mantas uz lombardu – mammas zeltu. Naudu no mājām ņēmu, ne savējo." Viņš atceras vienu konkrētu gadījumu: "Mana māsiņa tagad jau ir pilngadīga. Es viņai no krājkasītes kratīju naudiņu ārā, lai man būtu... Man iekšā viss kliedz: "Ko tu dari?" Es nekad nebiju zadzis."
Viņam vajadzēja divus apskaidrības mirkļus, lai pārtrauktu lietot un nu jau 11 gadus būtu tīrs. Pirmā reize bija, kad viņš paskatījies uz sevi spogulī un sapratis, ka tūlīt nomirs: "Es skatos spogulī, un tur sprāgoņa, un es saprotu, ka es pēc nedēļas nomiršu." Divas reizes viņam veica detoksikāciju, un pēc otrās reizes viņam palīdzēja anonīmās tikšanās ar citiem narkomāniem.
Šajā "Par to pašu" epizodē runājām arī ar mūziķi Jēkabu Ludvigu Kalmani, kurš savu sāpi par tēvu izsāpēja, aizmirstoties narkotikās, bet punktus uz burta "i" par to, kā narkotikas spēj postīt dzīves, salika Nacionālā psihiskās veselības centra narkologs Nikolajs Verhovskis.
Jauno epizodi klausies arī "Spotify" un "Apple" platformās!
Raidījumā "Par to pašu" pievēršamies kutelīgiem, tomēr ne banāliem tematiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādi varētu rasties jebkura cilvēka galvā. No nopietniem un sabiedrībā aktuāliem tematiem, līdz neformālām sarunām brīvā gaisotnē par to, kas interesē visus.