Vien divas dienas pēc 2017. gada "Supernovas", kurā mūziķis Jēkabs Ludvigs Kalmanis ieguva 2. vietu, autoavārijā gāja bojā viņa tēvs. Kad Jēkabam palika 18 gadi un tēva atbalsts bija visvairāk nepieciešams, tā vienkārši nebija. Jēkabs sāka bēgt no realitātes ar narkotiku palīdzību. Raidījumā "Par to pašu" jaunākajā epizodē šoreiz runājam par narkotiku atkarību.
Sākumā sēras par tēva nāvi mūziķis slīcināja marihuānā, bet vēlāk iepazinās arī ar postošo MDMA jeb ekstazī. "Tādā amplitūdā, kā es to lietoju, tas noteikti bija slikti, un es savu prātu, smadzenes biju tā izcepinājis, ka vēl ilgu laiku nevarēju sajusties priecīgs," stāsta Kalmanis. Mūziķim pat šķitis, ka viņam ir šizofrēnija. Kad skolā uzzināja, ka viņš lieto narkotikas, viņu no tās izslēdza.
"Tad, kad viss ir tik slikti, cik slikti var būt – es esmu ārā no skolas –, man bija kauns braukt mājās uz Talsiem. Es staigāju pa Rīgas ielām, paliku no dīvāna uz dīvāna pie draugiem, kas bija tik laipni, lai mani izguldītu. Tā trīs mēnešus es nodzīvoju Rīgā klaiņojot," stāsta Kalmanis.
Taču tad pienāca Ziemassvētki, kad viņš tomēr aizbrauca uz mājām Talsos. Viņš staigāja pa parku, klausījās mūziku, pīpēja zālīti un sarunājās ar savu mirušo tēvu. "Es sāku raudāt un izmetu to "fakino džointu" (nolādēto marihuānas cigareti) upē un sapratu, ka dziļāk tumsā man vairs nav kur slīdēt, nav zemāk, kur nokrist," viņš stāsta. Un tad, kad tika sasniegts zemākais punkts, sākās ceļš augšup – uz narkotiku atmešanu.
Raidījuma "Par to pašu" jaunākajā epizodē sarunājamies arī ar Konstantīnu Ivanovu, kurš no narkotikām atkarīgs bijis 12 gadus, un daudzi viņa draugi to dēļ arī "aizgājuši". Savukārt "Nacionālā psihiskās veselības centra" narkologs Nikolajs Verhovskis stāsta, ka atkarībai ir tikai baltais un melnais stāvoklis – kad cilvēks lieto un kad ir skaidrā. Visa ārstēšana ir vērsta uz to, lai pagarinātu skaidrības periodu.
Raidījumā "Par to pašu" pievēršamies kutelīgiem, tomēr ne banāliem tematiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādi varētu rasties jebkura cilvēka galvā. No nopietniem un sabiedrībā aktuāliem tematiem līdz neformālām sarunām brīvā gaisotnē par to, kas interesē visus.