Viss sākās ar alkoholu, pēc tam sekoja marihuāna, un visbeidzot – metamfetamīns. Konstantīns bija atkarīgs 12 gadus. Taču nu jau 11 gadus viņš ir "tīrs". Raidījuma "Par to pašu" jaunākajā epizodē viņš atklāti dalās ar savu pieredzi, atzīstot, ka atkarība joprojām ir klātesoša: "Es redzu sapņus, kur lietoju narkotikas kopā ar mirušajiem draugiem. Un neslēpšu, ka vēl aizvien jūtu vēlmi pēc narkotikām. Taču es zinu, ka to nevaru atļauties, jo tad tās būs beigas..."
Pirmā apreibinošā viela, ko Konstantīns izmēģināja, bija alkohols. Tas bija šampanietis, ko vecāki iedeva pagaršot 11 gadu vecumā. Vai nu šī, vai kāda cita reize bija pie vainas, bet viņš kļuva par alkohola atkarīgo, un 17 gadu vecumā viņam sākās tā sauktie "plosti". Tiesa, pie tā viņš neapstājās. Nākamais, ko Konstantīns izmēģināja, bija marihuāna, kura likās "labāka", jo nebija paģiru un smakas. Tas jau aizveda pie vēl smagāku vielu lietošanas, tostarp metamfetamīna.
Viņš savu dzīvi, lietojot narkotikas, sadala vairākos posmos. Par pēdējiem trim četriem gadiem, lietojot narkotikas, viņš atklāj, ka tajā laikā vairs nebija jautājuma, gribas vai negribas, bet tās vienkārši vajadzēja. Konstantīns ir gulējis uz vilciena sliedēm alkohola reibumā, pabijis arī policijā, dūries ar nezināmām šļircēm, viss bijis vienalga.
Sarunas laikā viņš atklāj, ka divas reizes viņam veikta detoksikācija. Uz raidījuma vadītajas Anitas jautājumu, kas bija grūtākais pēc iznākšanas no ārstniecības iestādes, viņš atzīst, ka pirmā reize bijusi ļoti neveiksmīga. Atgriežoties ierastajā vidē, arī vēlme pēc narkotikām atgriezusies – draugs no Somijas atvedis "gardumus", un viņi kopā to nosvinējuši.
Taču otrajā reizē viņš bija gatavs mainīties, un pateicoties savam spēkam, izdevies palikt "tīram". "Bija vasara, braukāju ar motociklu, viss šķita labi, bet tad atnāca rudens. Bezdarbība, vienatne – draugu nebija, nekā nebija. Tad es sapratu: vai nu es sākšu lietot, vai sajukšu prātā."
"Nav tā, ka pārtrauc lietot un viss ir brīnišķīgi. Nē!" – saka Konstantīns, norādot, ka izšķirošais brīdis bijusi apziņa, ka ir jāmeklē palīdzība. Viņš atradis atkarīgo cilvēku atbalsta grupu, sācis to apmeklēt un tieši tas palīdzējis neiekrist atpakaļ atkarību valgos.
"Toreiz, kad pārtraucu lietot, es nezināju, kas es esmu. Nepazinu sevi. Viss bija jāiemācās no jauna – runāt ar cilvēkiem, veidot attiecības..." Konstantīns atzīst, ka, protams, draugi pamainījušies. "Tā tas notika pats par sevi. Mani vairs negribēja nekur aicināt, ne uz tusiņiem, ne kur citur. Es visu savu dzīvi esmu nodzīvojis vienā mikrorajonā. Es visus šeit pazīstu. Es nevaru no tā visu aizmukt."
Viņam bijušas arī situācijas, kad, ejot pa ielu, kāds piedāvājis narkotikas, bet Konstantīns vien atbild: "Nē, paldies, es eju savu ceļu, jūs savu..."
Raidījumā "Par to pašu" piedalījās arī mūziķis Jēkabs Ludvigs Kalmanis, kurš savu sāpi par tēvu izsāpēja, aizmirstoties narkotikās, bet punktus uz burta "i" par to, kā narkotikas spēj postīt dzīves, salika Nacionālā psihiskās veselības centra narkologs Nikolajs Verhovskis.
Raidījumā "Par to pašu" pievēršamies kutelīgiem, tomēr ne banāliem tematiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādi varētu rasties jebkura cilvēka galvā. No nopietniem un sabiedrībā aktuāliem tematiem līdz neformālām sarunām brīvā gaisotnē par to, kas interesē visus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
